EM informēja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Latvijai un arī visam Baltijas valstu reģionam ir būtiski kāpināt savu enerģētisko neatkarību, sauszemes vēja enerģijas attīstība ir vitāli nozīmīga, jo tā sekmēs Latvijas vietējās elektroenerģijas jaudu palielināšanu un veicinās enerģētisko neatkarību. Tādēļ būtiski ir novērst pašlaik novērotos šķēršļus sauszemes vēja parku attīstībai.
EM piedāvā īstenot virkni pasākumu. Ar šiem pasākumiem iecerēts veicināt sauszemes vēja enerģijā balstītas atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas attīstību Latvijā, vienlaikus ievērojot līdzsvarotu un kompleksu arī citu atjaunīgās elektroenerģijas jaudu (jūras vēja, saules enerģijas, biomasas) un nacionālās enerģētikas nozares sektoru (elektroenerģija, transports, siltumenerģija) attīstību.
EM sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību (LPS) un Vēja enerģijas asociāciju sešu mēnešu laikā no attiecīgo grozījumu Enerģētikas likumā spēkā stāšanās izstrādās un iesniegs izskatīšanai valdībā Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas noteiks vēja elektrostaciju vietējai sabiedrībai radītā diskomforta maksājuma apmēru, maksājuma kārtību un termiņus.
Līdz 2022. gada 1. augustam EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) un Finanšu ministriju plāno sagatavot un iesniegt grozījumus publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumos, lai novērstu šķēršļus vēja enerģijas attīstību publiskām personām piederošās meža zemēs.
Līdz 2022. gada 1. oktobrim EM sadarbībā ar VARAM un LPS plāno identificēt ES fondu un klimata finansējuma programmas, kurās iespējams iestrādāt vērtēšanas kritēriju un minēto kritēriju piemērošanas nosacījumus par priekšrocībām pašvaldībām un teritorijām, kurās sekmīgi attīstās ar atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas ražošanu.
Tāpat, līdz 2022. gada 1. oktobrim EM izstrādās un iesniegs grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz atcelt pastāvošo aizsargjoslu ap vēja elektrostacijām.
Līdz 1. oktobrim VARAM sadarbībā ar EM un LPS izstrādās vadlīnijas par vēja parku iekļaušanu pašvaldību teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.
Līdz 2022.gada 1. decembrim EM iesniegs grozījumus kārtībā, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu. Tas nepieciešams attiecībā par kompensāciju kārtību zemes īpašniekiem par vēja enerģijas iekārtu elektrisko tīklu kabeļu līniju aizsargjoslām.
Līdz 2022. gada 31. decembrim EM plāno izstrādāt un iesniegt izskatīšanai grozījumus noteikumos par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai. Tas vajadzīgs, lai novērstu identificētās problēmas attiecībā uz situācijām, kādās atļauju izsniegšana būtu ierobežojama.
Līdz 2023. gada 1.maijam ZM sadarbībā ar EM un VARAM, piesaistot iesaistītās pašvaldības izstrādās un iesniegs MK informatīvo ziņojumu par vēja elektrostaciju ierīkošanas iespējām nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās.
Līdz 2023. gada 1. jūnijam EM plāno izstrādāt un iesniegt izskatīšanai MK regulējuma projektu par vēja un citu pie elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgto atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu (elektrostaciju) demontāžas kārtību un ietekmētās vides, tai skaitā zemes platību rekultivācijas nosacījumiem, novecojušo vēja parku jaudas atjaunošanas kārtību, tajā skaitā šīm darbībām nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai.
Tāpat līdz nākamā gada 1. jūnijam EM sadarbībā ar Veselības ministriju, VARAM, LPS un Vēja enerģijas asociāciju plāno izstrādāt un iesniegt MK normatīvo aktu, kas reglamentēs trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību.
KONTEKSTS:
Saeima 2. jūnijā konceptuāli atbalstīja valdības un VARAM virzīto vēja elektrostaciju būvniecības likumprojektu, lai atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai, tādējādi veicinot Latvijas enerģētisko neatkarību.
