Sadaļas Sadaļas

Valdība akceptē ostu pārvaldības reformu

Valdība otrdien, 13. aprīlī, akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) virzīto lielo ostu pārvaldības reformu, kas mainīs Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, taču vismaz pašlaik paredz Liepājas ostas darbu ļaut turpināt bez izmaiņām. Galavārds šajos jautājumos gan būs jāsaka Saeimai.

Valdība akceptē ostu pārvaldības reformuJānis Kincis

Jau pirms divām nedēļām ostu reforma tika skatīta Ministru kabineta sēdē, tomēr atlikta, lai dotu vairāk laika diskutēt par pārvaldības un darbības principiem ostās ar sabiedriskajām organizācijām, pašvaldību pārstāvjiem un komersantiem.

Reforma paredz, ka Rīgā un Ventspilī brīvostas pārvaldes aizstās valsts kapitālsabiedrības. Ventspilī šāds uzņēmums jau darbojas vairāk nekā gadu un saucas "Ventas osta". Toreiz tā izveidi veicināja Ventspils brīvostas pārvaldei īslaicīgi uzliktās ASV sankcijas. Valsts kapitālsabiedrības Ventspils un Rīgas ostām nodrošinās politisko neatkarību, uzņēmumu padomes locekļus un valdi plānots meklēt atklātos konkursos.

Līdzšinējā ostu pārvaldības modelī gan valsts, gan pašvaldība ir tieši iesaistītas lēmumu pieņemšanā, jo tās deleģē pārstāvjus valdē un valde ir augtākā lēmējinstitūcija, teikts likuma "Par ostām" grozījumu anotācijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) valdības sēdē arī uzskaitīja ar sadarbības partneriem panāktās papildu vienošanās reformas virzībā.

"Tātad galvenais uzņēmēju satraukums bija par to, ka ostas kapitālsabiedrības varētu nodarboties ar stividorpakalpojumiem. Valsts pusei nekad nav bijis tāda mērķa, tagad tas ir skaidri ierakstīts likumā.

Tādā veidā, mūsuprāt, esam noņēmuši to stresu, kas uzņēmējiem varētu būt šī likuma ieviešanas laikā."

Plānots, ka katrai ostai tiks veidota ostas sadarbības padome, kurā ostā strādājošiem uzņēmējiem, ostu darbinieku arodbiedrībām un pašvaldībām būs plašākas iespējas iesaistīties ar ostas attīstību saistītu jautājumu risināšanā. Ostu maksas noteikšana būs atklātāka, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot kārtību kanāla maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, skaidroja SM. Ostu pārvalžu darba kārtības būs atklātas.

Savukārt sūdzību izskatīšana par Eiropas Savienības Ostu regulas normu pārkāpumiem par ostu pakalpojumiem deleģēta SM un Konkurences padomei. Grozījumi paredz arī atvieglot ostas zemju izmantošanu atsevišķu kontroles dienestu vajadzībām, precizē ostas kapteiņa tiesību un pienākumu regulējumu un sniedz skaidrāku regulējumu, kā un kādus pakalpojumus var sniegt ostu pārvaldes un kā tās var sekmēt ostas un ostā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. 

Tomēr Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") izteicās, ka reformas plāns būtu jāatliek, jo pašvaldības tikšot nostumtas malā.

"Pašvaldibai tiek dota vienīgi vāja cerība kā mazākuma dalībniecei līdzdarboties ostā, ja ir panākta vienošanās. Vienošanās ar pašvaldībām ir jāpanāk pirms likumprojekta virzības Ministru kabinetā un Saeimā. Ostu kvalitatīva darbība bez pašvaldību iesaistes nav iespējama. Likumprojekts joprojām paredz visu ostas pārvaldes mantu ieguldīt ostā no valsts puses, ignorējot, ka ostas pārvaldes manta radusies, ieguldot tajā pašvaldības īpašumu. Tas pārkāpj pašvaldības tiesības!"  sacīja Blumbergs.

Plānots, ka Rīgas un Ventspils ostas jaunā juridiskā struktūrā kā valsts kapitālsabiedrības varētu sākt darboties no 2022. gada vidus. Paredzēts, ka pēc likuma spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldībai un pašvaldības līdzdalību uzņēmuma "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Savukārt atbilstoši tagadējai likuma redakcijai Liepājas ostā reforma plānota pēc 2035. gada, kad beidzas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbības termiņš.

Šis likums un ar to saistītie normatīvie akti izstrādāti, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Plašākām diskusijām par likumprojektu būtu jānotiek Saeimā, kur varētu rast kompromisu jautājumiem, par ko arvien ir domstarpības, sprieda valdībā.

KONTEKSTS:

Valdību veidojošie politiskie spēki 15. martā pēc ilgām diskusijām vienojās straujāk virzīt JKP rosināto lielo ostu reformu Rīgā un Ventspilī. Sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem izveidota Attīstības komisija ostu pārvaldības jautājumos, un līdz 2020. gada 1. jūlijam Saeimā bija plānots iesniegt gatavu likumprojektu trīs lielo ostu pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrībām.

Par ostu pārvaldības modeļa maiņu  valdība atsāka spriest pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV iekļāva globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi.  Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan – lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, – arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.

Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk – valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta"  Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt