Reformētāji gandarīti
Par Satversmes tiesas spriedumu gandarīts ir tās ieviesējs – bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Tiesa ir apstiprinājusi ostu pārvaldības principus, kādi darbojas arī kaimiņvalstīs.
"Satversmes tiesas lēmums vēlreiz apliecina, ka izvēlētais ceļš ostu pārvaldības maiņai, pārveidojot lielākās ostas par kapitālsabiedrībām tāpat kā mūsu kaimiņvalstīs, ir pareizs. Saeimas opozīcijas un atsevišķu ekonomisko grupējumu centieni apturēt šīs reformas ieviešanu kārtējo reizi izrādījušies neveiksmīgi," sacīja Linkaits.
Satversmes tiesas spriedumu respektē Ventspils mērs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), kurš gan uzsvēra, ka tiesa pievērsusies tikai juridiskiem aspektiem, bet nav vērtējusi reformas ieviešanas problēmas. Fakts, ka likuma ieviešana divreiz jau atlikta, norāda uz problēmām tajā. Un grūtības kopš 2019. gada ir arī Ventspils ostā vēl kādu brīdi pirms Krievijas kravu ierobežošanas.
"Valsts pārvaldības rezultātā kravu apjoms ir divas reizes samazinājies, un darbu zaudējuši 700 mūsu brīvostā strādājošie. Tās bija vislabāk atmaksātās darbavietas pilsētā, ko aizstāt ir ļoti grūti," sacīja Vītoliņš.
Ventspils mērs ir pārliecināts, ka ar Satversmes tiesas spriedumu saruna par labāko ostas pārvaldības veidu nebūt nav beigusies. Ventspils mērs ir cerīgs par sarunu ar nozari pārraugošo Satiksmes ministriju: "Es ceru, ka jaunā valdība ir sapratusi, ka šī ostu reforma, Bordāna un Linkaita reforma, buksē un ka tā nav šādi realizējama. Ļoti ceru, ka pašvaldība diskusijās, kādai tad jābūt ostu reformai, būs līdzvērtīgs partneris. Krievijas kravas pilnībā beigsies, un Latvijas ostām jāatrod sava vieta jaunajā tranzītkravu plūsmā. Tas, manuprāt, iespējams, aktīvi sadarbojoties valstij un pašvaldībai."
Plāno plašāku nozares reformu
Līdzīgi kā Linkaits arī pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pozitīvi vērtēja Satversmes tiesas spriedumu: "Tas noteikti iezīmē to, ka valstī ir brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli, un vienlaikus tas iezīmē to, ka ostas mērķi tomēr ir jāpakārto valsts kopējam labumam. Tas, protams, arī nozīmē, ka reforma būs. Jautājums ir par to, kādā veidā."
Reforma gan kādu laiku tagad uzlikta "uz pauzes".
Politiķi vairākkārtīgi norādījuši – lai virzītos tālāk ar ostu reformu, nepieciešams tieši Satversmes tiesas lēmums. Taču tagad tapis skaidrs, ka visdrīzāk iepriekš apstiprinātajā redakcijā reforma nemaz netiks īstenota.
Briškens uzskata, ka ostas nedrīkst izdalīt kā atsevišķu daļu lielajā satiksmes sfērā. Tādēļ šobrīd nepieciešama ne tikai ostu reforma, bet gan visas nozares kopējā.
Viņaprāt, pašlaik ir brīdis, lai pārskatītu ostu biznesa modeli un lomu plašākā loģistikas struktūrā.
"Es vēlos redzēt arī daudz ciešāku sadarbību starp ostām un savstarpēju papildinātību, nevis ne pārlieku efektīvu savstarpējo konkurenci. Es vēlos noteikti no ostām redzēt arī proaktivitāti gan jaunu kravu piesaistē, jaunu rūpniecības attīstības iespēju identificēšanā, enerģētikas sektora attīstībā," sacīja Briškens, piebilstot, ka ostu pārvaldība ir jādepolitizē.
Satiksmes ministrija sola līdz gada beigām iesniegt valdībā konceptuālo redzējumu par plašāku nozares reformu.
"Mēs noteikti no savas puses nāksim ar pilnvērtīgāku reformu nekā līdzšinējā reformu, kas fokusējas tikai uz institucionālo formu pārveidi par kapitālsabiedrībām. Nekas no tā nav izslēgts.
Bet mēs noteikti skatīsim daudz plašāk un piedāvāsim valdībā visaptverošāku redzējumu," solīja politiķis.
Par reformu šobrīd neesot ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš pirms apmēram pusotra gada bija viens no deputātiem, kas iesniedza Satversmes tiesā prasību pret ostu reformu.
"Mēs nekad neesam bijuši pret kaut kāda veida pārmaiņām. Arī šajā brīdī mēs neesam pret pārmaiņām, mēs esam pret atsevišķām niansēm. Mēs savu taisnību mēģinājām noskaidrot Satversmes tiesā. Tiesa ir lēmusi. (..) Mēs esam pilnīgi droši par to, ka tas ies un nonāksim pie secinājuma. Tā kā ir tagad, jau arī nevar palikt," LTV sacīja Valainis.
Politiķi norādīja, ka Satversmes tiesas lēmums ļaus šobrīd rīkoties brīvāk, veicot arī nākamo reformu. Lai to iesāktu "kustināt no vietas", Satiksmes ministrija līdz gada beigām apņēmusies informēt valdību par savām iecerēm.
KONTEKSTS:
Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reforma atbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa, vērtējot 22 iepriekšējā Saeimas sasaukuma deputātu un Ventspils pašvaldības iesniegtās sūdzības par to, ka tiekot pārkāptas pašvaldības tiesības piedalīties ostas pārvaldībā un rīkoties ar tās mantu.
