Sadaļas Sadaļas

Valdības partijas vienojas par Rīgas un Ventspils ostu reformu

Valdību veidojošie politiskie spēki sēdē pirmdien, 15. martā, pēc ilgām diskusijām vienojušies straujāk virzīt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) rosināto lielo ostu reformu Rīgā un Ventspilī.

"Jaunās Vienotības" līderis, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc sadarbības padomes sēdes norādīja, ka koalīcijas partneri vienojušies atbalstīt Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto variantu.

Apvienības "Attīstībai/Par!" līderis, veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka trim lielākajām Latvijas ostām – Rīgas, Ventspils un Liepājas ostai – jābūt pārveidotām par valsts kapitālsabiedrībām.

Ventspilī šāds uzņēmums izveidots jau pirms gada, tomēr, ņemot vērā, ka reforma virzās gausi, darboties pagaidām turpina arī Ventspils brīvostas pārvalde. Politiķi uzskata, ka valsts uzņēmumi ostas spēs pārvaldīt caurspīdīgāk un efektīvāk.

SM vēlas šādu modeli ieviest arī Liepājas ostā, taču par to partijas pagaidām nav vienojušās.

JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka Liepājas ostu reforma neskars "lielā lobija dēļ". Viņš atzina arī, ka par Ventspils un Rīgas ostas reformu vēl ir tikai konceptuāla vienošanās sadarbības padomē un par to vēl ir jālemj valdībā.

Bordāns sacīja, ka Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) jau labu laiku strādā pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņas, taču tas nevedas, jo neviena ministrija nevēlas šķirties no to paspārnē esošajām valsts kapitālsabiedrībām, nododot tās no politikas neatkarīgas iestādes paspārnē. Tāpēc SM nāca klajā ar savu redzējumu trīs lielāko Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņai.

Premjers atzina, ka PKC strādā pie visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldes modeļa maiņas.

Plānots, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldība būtu depolitizēta, proti, nebūtu politiskās kontroles, norādīja premjers.

Cita starpā paredzēts nelielu daļu valsts uzņēmumu kapitāldaļu – 5%–10% akciju – varētu kotēt biržā. Tas attīstītu fondu biržu, bet valsts kapitālsabiedrības biržas augsto standartu dēļ būtu caurspīdīgas, un tajās būtu ieviesti labas pārvaldības standarti.

KONTEKSTS:

Sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem izveidota Attīstības komisija ostu pārvaldības jautājumos, un līdz 2020. gada 1. jūlijam Saeimā bija plānots iesniegt gatavu likumprojektu trīs lielo ostu pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrībām.

Par ostu pārvaldības modeļa maiņu  valdība sāka spriest pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV iekļāva globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi.  Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan, lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.

Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk -  valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta"  Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt