Uzņēmumi Latgalē energoresursu dārdzības dēļ neziņā par nākotni

No valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" veiktās uzņēmēju aptaujas izriet, ka energoresursu cenu kāpums Latvijā būtiski ietekmē 68% uzņēmumu, kamēr Latgalē būtisku izmaksu kāpumu izjutuši 100% no aptaujātajiem organizāciju pārstāvjiem. Runa ir tieši par tiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir vismaz divi miljoni eiro gadā. Bažas arī par gāzes piegādēm, no kā ir atkarīga daudzu lielo un ne tik lielo uzņēmumu ražošana.

Uzņēmumi Latgalē energoresursu dārdzības dēļ neziņā par nākotni
00:00 / 09:05
Lejuplādēt

Cenu kāpums satrauc visus Latgales uzņēmumus

Par problēmām enerģētikas sadārdzinājuma jomā vieni no pirmajiem Latgalē trauksmi sāka celt lielie uzņēmumi. Un tas notika šī gada sākumā, vēl pirms kara Ukrainā.

"Pērn janvārī gāzes cena par vienu megavatu bija 16 eiro, bet šajā gadā – jau vairāk nekā 100 eiro. Pieaugums ir gandrīz septiņas reizes. Arī patēriņš mums liels, un tās ir apjomīgas un lielas summas," tā intervijā šā gada 22. februārī atzina Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas pārstāve Natālija Petrova.

Neizpratnē par gāzes cenu celšanos jau pagājušajā gadā ir arī maizes ceptuves "Ludzas maiznīca" vadītājs Jevgeņijs Lukašenoks. "Man nav skaidrs, kāpēc cenas gāzes jau pērnā gada nogalē pacēlās, ja nebija ne kara, nekā. Kas to visu iniciēja vai sekmēja, kam tas bija izdevīgi, – man nav skaidrs."

Lai vai kā, cenu kāpums energoresursiem lika atsaukties uz uzņēmumu darbību. "Altum" veiktā uzņēmēju aptauja parādīja, ka krasi augošās energoresursu cenas būtiski ietekmējušas lielāko daļu Latvijas uzņēmumu, kuru apgrozījums ir vismaz divi miljoni eiro gadā. Un visvairāk to izjutuši tieši uzņēmumi Latgalē, atzina "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Vairāk ir aptaujāti tie uzņēmēji, kuru apgrozījums ir mērāms miljonos eiro, un tas, ko mēs redzam, – ka energoresursu augošās cenas ir būtiski ietekmējušas vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas uzņēmumu jeb 68%. Arī Latgale nav izņēmums, un to apstiprinājuši aptaujātie uzņēmumi Latgalē," teica Bērziņš.

Latgalē visi aptaujātie uzņēmumi ar miljonos eiro lielu apgrozījumu atzina, ka energoresursu cenu kāpums tos ietekmē.

"Gāzes cena šobrīd spēlē svarīgu lomu produkcijas pašizmaksā. Mūsu uzņēmuma gadījumā tikai energoresursi vien to kāpināja minimums par 10 procentiem," sacīja "Ludzas maiznīcas" vadītājs. "Mūsu uzņēmuma gadījuma var būt tikai divi avoti – vai nu gāze, vai dīzeļdegviela. Ja degvielai cena tik ļoti strauji neceltos, varētu pilnībā, protams, ieguldot lielus līdzekļus, pāriet uz to un no gāzes atteikties. Taču šai idejai tagad nav nākotnes, un uz šķeldas maizi neizcepsi."

Maize

Uzņēmējus satrauc arī dabasgāzes pieejamība 

Gāze, turklāt ļoti lielos apjomos, nepieciešama arī citam un jau krietni lielākam spēlētajām maizes tirgū – AS "Latvijas maiznieks" Daugavpilī, kur izmanto tikai gāzi. Līgums par gāzies piegādi uzņēmumam ir tikai līdz gada beigām, stāstīja uzņēmuma finanšu direktors Pāvels Meņšikovs.

"Alternatīvas enerģijas avoti nenodrošinās ar gāzi. Tātad jāpārtaisa pilnībā ražotne, un pagaidām tas nav iespējams.

Esam laicīgi noslēguši līgumu, bet tas ir tikai līdz gada beigām. Tālāk svarīgi, lai gāze būtu," skaidroja Meņšikovs.

Bet tas, vai gāze būs, cik lielos apjomos un par kādu cenu, uzņēmējiem nav skaidrs. Tā ir neziņa, kas valda reģionā. Tā, analizējot uzņēmēju noskaņojumu, situāciju raksturoja Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins.

"Pirmais, kas satrauc uzņēmējus, ir energoresursu cenas, jo nevar prognozēt izmaksas. Tās nav fiksētas un pakārtotas tirgus situācijai, un šie tirgus scenāriji nav saprotami. Līgumi par gāzes piegādi tiek slēgti īstermiņā, un nevar saprast, kāda būs valsts puses intervence uzņēmējdarbības jomā ar šo energoresursu mazināšanu. Es saprotu, ka sarunas ir, bet, kā tas tālāk līdz galam nonāks, nav skaidrs," vērtēja Kucins.

"Ludzas maiznīcas" vadītājs nesaredz konkrētus priekšlikumus, kas attiektos tieši uz uzņēmējdarbību, saucot valdības solījumus par populistiskiem. "Es nedzirdu konkrētus priekšlikumus, piemēram, kompensēt gāzes un elektrības cenu kāpumu uzņēmumiem."

Daļa uzņēmumu zaudē tirgus, trūkst izejvielu

Vēl viena joma, kas aktuāla tieši uzņēmumiem Latgalē, ir izejvielu trūkums un ierasto tirgu zaudēšana. To izjūt arī tādi uzņēmumi, kas darbojas Rēzeknes Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ), stāstīja pārvaldniece Krista Freiberga.

"Mūsu zonā darbojas 20 uzņēmumi, un pirmais trieciens bija kara sākums, kura rezultātā daļai mūsu uzņēmumu, kurai liela daļa eksporta bija tieši uz austrumu pusi – Krieviju un Baltkrieviju, dažādas piegāžu ķēdes nobloķējās. Bet ne tikai izejvielas, bet arī klienti un eksports ir svarīgi. Daži mūsu uzņēmumi gandrīz 90% eksportēja uz šīm valstīm, un arī šajā gadījumā visa eksporta ķēde apstājās," teica Freiberga.

Komentēt situāciju publiskajā telpā paši uzņēmēji atteicās. Taču nav oficiālu ziņu, ka kāds no šiem uzņēmumiem būtu slēdzis durvis ciet, aizgājis dīkstāvē un atlaidis strādājošos.

"Uz doto brīdi mēs neesam to dzirdējuši, var būt jau tā, ka informācija ne uzreiz arī nonāk pie mums. Bet neviens līdz šim nav ziņojis par to, ka ir kaut kas apstājies vai kaut kas kavējas, visi mēģina pielāgoties," teica Rēzeknes SEZ pārvaldniece Freiberga.

Iespējams, ka informācija plašāk parādīsies rītdien, kad notiks Rēzeknes SEZ 25 gadu darbībai veltīta konference ar diskusijām par uzņēmējdarbībai radītajiem ārējiem satricinājumiem un gaidāmajai enerģijas krīzei.

Darbaspēka tirgū bez nopietniem satricinājumiem

Pagaidām par nopietniem, jauniem satricinājumiem, piemēram, ar strādājošo atlaišanu, nerunā arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). "Viens zaudē darbu, otrs iegūst, tāpēc mēs esam līdzsvarā un neredzam šīs krasās izmaiņas."

Skarbāka situācija izvērtās Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā ar 148 atlaistajiem un vienā uzņēmumā Rēzeknē, stāstīja NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Duscaliete.

"Šogad par kolektīvo atlaišanu mums ir ziņojis tikai viens uzņēmums – "Rebir". (..) Tas viss ir saistībā ar pasaules politisko situāciju un finanšu sekām, kas saistīts ar notiekošo kara darbību Ukrainā, un lai uzņēmumi nenonāktu maksātnespējas stāvoklī," skaidroja Duscaliete.

Taču kopumā bezdarba skaitļi mazinās. "Šī gada sākumā Rēzeknē bija reģistrēti 4660 bezdarbnieki, bet šobrīd to ir 4150. Tas ir par 500 mazāk."

Pieredze gan rāda, ka rudens–ziemas periodā bezdarba līmenis atkal aug.

Uzņēmējus Latgalē satrauc neziņa par nākotni

Šis laiks arī būs pārbaudījums Latgales uzņēmumiem, lai noturētos virs ūdens, pielāgotos inflācijas apstākļiem, sacīja Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Kucins.

"Uzņēmējiem jau galarezultātā jāprot pielāgot šo savu gala produktu, pakalpojumu ne tikai tirgus prasībām, cik ir šī pirktspēja, bet salāgot to ar esošām izmaksām. Tad rodas šī dilemma, ja šobrīd mēs par šo produktu gribam tik un tik un to gatavi pirkt, bet – kā būs tālāk, vai varēsim segt tās izmaksas un cik tas viss maksās," teica  Kucins, uzsverot, ka tieši neziņa arī ir tā, kas šobrīd biedē visvairāk.

"Uzņēmējus uztrauc šī nezināšana, kas būs pēc mēneša, pēc diviem, trim, nākamgad… Tas arī rada tādu labu augsni visādiem viedokļiem, kas nav pamatoti ar cipariem.

Bet šī nezināšana ir liels bieds plānošanai un ilgtermiņā," piebilda Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs.

Tas attiecas ne tikai uz pieredzējušiem uzņēmumiem ar labu apgrozījumu un noieta tirgu, bet arī uz tiem, kas riskē, šobrīd meklē un atrod jaunus noieta tirgus un izejmateriālu iegādes vietas. Arī tādi uzņēmumi Latgalē ir, un ir arī tādi, kas tuvāko divu gadu laikā plāno investēt un radīt jaunas darbavietas, sacīja NVA Rēzeknes filiāles vadītāja Duscaliete.

"Piemēram, "Latvijas finiera" uzņēmums SEZ SIA "Verems" paplašināšanās projekts Rēzeknes novadā, kur paredzētais finansējuma apjoms pārsniedz pat 67 miljonus eiro. Tas laikam būs vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātais kapitālieguldījums Latgales reģionā, un no jauna nāks 70 jaunas darbavietas," vērtēja Duscaliete.

Uzņēmumiem nepieciešama enerģētiskā drošība un pieejamība, lai varētu plānot un attīstīties, taču visdrīzāk, kā neoficiāli norāda paši uzņēmēji, lielāka skaidrība par reālo nākotni kļūs zināma tikai pēc oktobra sākumā plānotajām Saeimas vēlēšanām, kad kārtis būs liktas galdā un kad kļūs zināms jaunās valdības sastāvs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt