Uzņēmumi aktīvāk izmanto mūziku kā mārketinga rīku

Mūzikas skanēšana publiskās vietās vairs nevienam patērētājam nav nekāds jaunums. Ritmiskākas vai rāmākas melodijas pavada mūs, gan veicot ikdienas pirkumus pārtikas veikalā, gan ieturot maltīti restorānā. Turklāt pēdējos gados mūziku kā mārketinga rīku sākušas izmantot arī tādas vietas, kurās iepriekš valdīja klusums.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā no visām publiskajām vietām 80% skan mūzika.
  • Tendence izmantot mūziku kā mārketinga rīku aug.
  • Aptiekās valda nerakstīts likums, ka tur ir klusums.
  • Ar mūziku uzņēmēji varot daudz ko panākt.
  • Pēdējos divos gados samazinājusies nelegālā mūzikas atskaņošana publiskās vietās.
  • Latvijā vairāki uzņēmumi palīdz piemeklēt un atrast īstās melodijas.
  • Veidojot melodiju sarakstu, ir jāņem vērā apmeklētāju un darbinieku vēlmes.
  • Par mūzikas atskaņošanu platībai līdz 50 kvadrātmetriem jāmaksā 14 eiro ceturksnī. Mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Muzikālais fons dažādās tirdzniecības vietās un kafejnīcās pircējiem bieži vien šķiet tik ierasts, ka tam pat nepievērš uzmanību, bet melodijas gluži nemanāmi rada patīkamas emocijas. Vismaz vairumā gadījumu. Turklāt dažādu gadskārtu periodā mūzika neļauj aizmirst un lieku reizi atgādina par gaidāmajiem svētkiem.

Uzņēmumi aktīvāk izmanto mūziku kā mārketinga rīkuLinda Zalāne

    Latvijā no visām publiskajām vietām 80% skan mūzika. Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liena Grīna uzsvēra, ka tendence izmantot mūziku kā mārketinga rīku aug augumā, jo uzņēmumi saprot, ka ar mūziku var panākt daudz.

    Turklāt pēdējos gados šo mārketinga rīku sākušas izmantot arī tās publiskās vietas, kurās līdz šim mūzika neskanēja, piemēram, bankas un medicīnas iestādes.

    Tiesa, aptiekās valda nerakstīts likums, ka tur ir klusums.

    Grīna stāstīja, ka ir vismaz 12 000 – 13 000 publisku vietu, kur skan mūzika, un mūzikai ir vērtība – tā var piesaistīt pircējus noteiktas kategorijas produktiem, likt iepirkties lēnāk vai ātrāk.

    Viņa kā pozitīvu faktu uzsver, ka pēdējos divos gados ievērojami samazinājusies nelegālā mūzikas atskaņošana publiskās vietās, jo policija kā vienu no prioritātēm noteica intelektuālā īpašuma jomas sakārtošanu, līdz ar to statistika ir uzlabojusies.

    Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas palīdz publiskām vietām piemeklēt un atrast īstās melodijas. Viens no tiem ir “ZeMusic”. Tā dibinātājs Didzis Graudiņš teic, ka veidojot melodiju sarakstu publiskām vietām ir jāņem vērā gan apmeklētāju, gan darbinieku vēlmes.

    Svarīgi mūzikas izvēlē ir atrast vidusceļu, jo, spēlējot pēc kārtas desmit ļoti mierīgas melodijas, darbiniekiem darba spars var samazināties.

    Turklāt dažādu gadskārtu laikā jārūpējas, lai darbiniekiem tradicionālās dziesmas, piemēram,  ar Ziemassvētku tematiku neapniktu ātrāk, nekā pienāk paši svētki. Jāmeklē kaut kas oriģinālāks. Turklāt viņš iesaka padomāt arī par citām maņām. Proti, ožu, piemēram, apvienojot mūziku ar kanēļa vai citrusa smaržu, svētku sajūta būs izteiktāka.

    Protams, mūzikas atskaņošana nav bez maksas, un samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 kvadrātmetriem jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

    Ja mūziku vēlas publiski atskaņot, tad jāsaņem atļauja gan no Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības, gan no autortiesību aģentūras.   

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti