Tiesvedības starp VID un uzņēmumiem nereti velkas gadiem ilgi. Finanšu ministre risinājumu šai problēmai redz nodokļu strīdu mediācijas (trešās puses starpniecība strīdā, kurā šī puse nav iejaukta - red.) ieviešanā. Mediācijas procesā puses, kam ir domstarpības, vienojas par abpusēji pieņemamu risinājumu, neiesaistoties tiesvedībā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Caune stāsta, ka diskusijas par ieceri izveidot nodokļu strīdu mediācijas instrumentu norit jau labu laiku.
"Iestrādes un tās runas jau iet diezgan ilgi. Mazliet jau mēs esam pavirzījušies ne tikai mediācijas, bet arī tajā trīs gadu nodokļu sadalīšanas jomā. Tas viss bija komplekss, ko uzņēmēji savā laikā prasīja. Un mediācija arī bija viens no jautājumiem, par ko mēs savulaik uzstājām,
jo, ja būtu mediācijas process, nebūtu šie vājprātīgie uzrēķini, kas faktiski veicina tikai maksātnespēju, bet neveicina nekādu ekonomisko atveseļošanos," uzskata Caune.
Latvijas Nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece atgādina, ka arī tagad nodokļu maksātājiem ir iespējas slēgt vienošanos ar VID, taču praksē šo iespēju ne vienmēr ir iespējams izmantot. Tādēļ, veidojot likumdošanas bāzi nodokļu strīdu meditācijas procesa ieviešanai, būtu svarīgi mediatoriem piešķirt pietiekami lielas pilnvaras.
"Šobrīd teorētiski nodokļu maksātāji var slēgt vienošanās līgumu ar nodokļu administrāciju, lai izbeigtu šo tiesisko strīdu. Bet nosacījumi ir ļoti strikti un ne vienmēr nodokļu maksātājam [izdevīgi], kurš būtu gatavs piekāpties daļā audita uzrēķina, kur ir strīds par vienu jautājumu, bet citā grib iet līdz galam, jo uzskata, ka viņam ir taisnība, - šobrīd vienošanos pie šādas situācijas noslēgt nav iespējams.
Protams, ka tas ir ļoti dārgi, un bieži vien uzņēmumi šo procesu nepārdzīvo un aiziet uz maksātnespēju," atzina Muceniece.
Iecere par nodokļu strīdu mediācijas procesa ieviešanu ir tikai idejas līmenī, tādēļ pagaidām nav īsti zināms, kā šis process varētu notikt un kam tiks uzticēta mediatoru loma.
Caune šaubās, vai tam būtu nepieciešams veidot kādu atsevišķu struktūru. "Negribētu runāt par kaut kāda atsevišķa mediācijas centra izveidošanu. Ir pietiekami daudz izglītotu cilvēku, kas šos mediācijas procesus varētu nodrošināt. Man liekas, ka ir pat mediatori, viņi ir sertificēti vai licencēti. Šobrīd jau mediācija notiek parastos saimnieciskajos strīdos, ja es nemaldos. Tad kāpēc nevarētu būt mediācija arī nodokļu strīdos? Protams, tam būtu jābūt izglītotam cilvēkam, kas orientējas gan Latvijas jurisdikcijā, gan nodokļos," sacīja LTRK viceprezidente.
Saskaņā ar VID datiem, kopējais nodokļu parāds uz šā gada 1. martu pārsniedza 1,4 miljardus eiro. Lielākā daļa no šī parāda atzīta par reāli nepiedzenamu.
