Sadaļas Sadaļas

De Facto

Ekskluzīvi kadri no Zolitūdes lietas izmeklēšanas

De Facto

Operācija noslēgusies. Ko tālāk?

Pazemes saimnieki

Uz Inčukalna gāzes krātuves īpašumtiesībām neskaitāmi pretendenti

Nākamnedēļ tiesa skatīs lietu par privatizācijas atteikumu lielākajam no "Latvijas gāzes" noskatītajiem zemes gabaliem. Būtu naivi paļauties, ka kompānija vēlas iegūt šīs zemes tikai kā "gādīgs saimnieks", nevis nostiprina pozīcijas uz krātuves īpašumtiesībām jebkuras potenciālas tiesvedības gadījumā, kas var pienākt, tuvojoties kompānijas monopolstāvokļa beigu datumam.

Briestot sankcijām pret Krieviju, daudz apspriesta sankciju ietekme uz Latviju, tajā skaitā enerģijas sektorā. Par Inčukalna gāzes krātuvi politiķi sarunājuši daudz - premjerministre Laimdoa Straujuma paziņoja, ka gāzes Latvijai pietiek trim gadiem, neminot ne vien to, ka tā nepieder Latvijai, ne to, ka pēc ziemas krātuve ir pustukša un uzpilde vēl nav sākta. 

Savukārt Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pavēstīja, ka Eiropas fondu naudu labāk krātuvē nelikt, jo tā faktiski pieder "Latvijas gāzei".

Šādi paziņojumi ir pretēji eksministra Ata Kampara vairākkārt uzsvērtajam, ka krātuve ir valsts īpašums.

Meklēt unikālās Inčukalna gāzes krātuves īpašniekus liek ne vien saspīlējums reģionā, bet arī līdz šim bez plašākas uzmanības atstātās tiesas prāvas starp "Latvijas gāzi" un Privatizācijas aģentūru.

Kompānija iesūdzējusi aģentūru tiesā, jo tā nav ļāvusi privatizēt zemes virs gāzes krātuves.

Strīds ir par 60 hektārus lielām platībām, uz kurām atrodas "Latvijas gāzei" piederošas būves. 

"Šajos vairāk nekā 20 kvadrātkilometros ir privatizēti daudzi zemes gabali, un mums nav saprotama šī izņēmuma situācija attiecībā pret "Latvijas gāzi", kurai Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu par zemes privatizāciju, mums ir pirmpirkuma tiesības un mēs šo zemi lietojam saimnieciskajā darbībā," stāsta "Latvijas gāze" preses sekretārs Vinsents Makaris.

Vienā no tiesas spriedumiem lasāms šāds privatizācijas atteikuma iemesls: "Pēc Civillikuma un zemes dzīļu likuma zemes īpašniekam pieder gan zemes virsa, gan gaiss virs tās, gan zemes slāņi zem."

Taču Enerģētikas likums paredz, ka pazemes gāzes krātuvju pazemes daļa ir saglabājama valsts īpašumā.

Administratīvās rajona tiesas spriedums 2013.gada 28.maijā: "Tiesa secina, ka gadījumā, ja pieteicēja ["Latvijas gāze"] privatizācijas rezultātā iegūtu zemes vienības (..), pieteicēja īpašumā iegūtu arī pazemē esošās valstij piederošās gāzes krātuves. Taču tas atbilstoši iepriekš minētajam Enerģētikas likuma 20.pantam nav pieļaujami." 

Patiesībā "Latvijas gāzei" jau pieder daudz lielāki zemes gabali virs Inčukalna krātuves, bet kompānija uzsver, ka tās mērķis nav uzpirkt visas zemes. Tas arī nebūtu iespējams teritorijas plašuma dēļ. 

Tomēr "Latvijas gāzes" viedoklis par pazemes krātuves piederību mainījies atkarībā no tiesas prāvas stadijas. Vienā brīdī tā uzskatījusi, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve kompānijas pamatkapitālā ieguldīta jau pirms 20 gadiem, citā, ka nav strīda par krātuves piederību Latvijas valstij. 

Eksperti nešaubās, ka "Latvijas gāzei", kuras akcionāri ir Vācijas un Krievijas kompānijas, Inčukalnā pieder visas virszemes un pazemes tehnoloģijas un bufergāze, proti, apmēram puse gāzes, kas no krātuves nekad netiek izpumpēta, lai ieža porās nesatecētu ūdens.

Sekojot iepriekš minētā sprieduma loģikai, tiesības uz dabas veidojumu var pieteikt visi, kam pieder zeme virs krātuves. Un tādi ir pusotrs tūkstotis, galvenokārt privātpersonas.

Par enerģētikas jomu atbildīgā Ekonomikas ministrija un Privatizācijas aģentūra, kurā ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja, atteicās raidījumam "De facto" skaidrot pretrunas starp dažādiem likumiem.

"Šī pretruna ir, bet tiesību teorija arī skaidro, kurš likums ir piemērojams. Un piemērojams ir speciālais likums, tas ir Enerģētikas likums, kas nosaka, ka krātuve pieder valstij. Potenciālu tiesvedību gadījumā būtu jāvērtē abas normas, ņemot vērā, ka Enerģētikas likuma grozījumi tika pieņemti pēc "Latvijas gāzes" privatizācijas," stāsta bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Līdzīgi situāciju skaidro bijušais Privatizācijas aģentūras valdes loceklis un ilggadējs jurists Viktors Šadinovs: "Tur nav divdomīgu situāciju, ka Inčukalna pazemes krātuves pazemes daļa varētu piederēt tām privātpersonām, kurām pieder zeme virs zemes dzīlēm."

Tomēr valsts nav līdz galam definējusi krātuves robežas. Likumā ir paredzēta iespēja noteikt īpašumtiesību aprobežojumus valsts valsts zemes dzīļu nogabalos, pieņemot atsevišķus valdības noteikumus, bet Inčukalnā tas nav izdarīts. Šādi ierobežojot zemju īpašnieku tiesības uz dzīlēm, viņiem pienāktos vienreizēja kompensācija. Tā būtu jāmaksā krātuves lietotājam, tātad - "Latvijas gāzei". Taču kompānijas privatizācijas līgums šādus maksājumus līdz 2017.gadam neparedz.

Un, kā norāda uzņēmumā, tas atsauktos uz tarifiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt