Pusdiena

Pusdiena 21.11.2016

Pusdiena

Pusdiena 22.11.2016

Arī trīs gadus pēc Zolitūdes traģēdijas vēl ir ļoti daudz darāmā būvniecības nozarē

Trīs gadi pēc Zolitūdes traģēdijas: Būvniecības nozares sakārtošanā vēl ļoti daudz darāmā

Trīs gadu laikā kopš Zolitūdes traģēdijas būvniecība nozares uzraudzībā un darba kvalitātē ir panākti vērā ņemami uzlabojumi, tomēr ir pāragri uzskatīt, ka nozare jau ir sakārtota un ka traģēdijas, kas ir saistītas ar ēku tehnisko stāvokli un būvniecības kvalitāti, vairs nevar atkārtoties – tā, vērtējot esošo situāciju nozarē, atzīst gan atbildīgās amatpersonas, gan eksperti.

Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās pārbaudes liecina, ka no 2800 publiskām ēkām neapmierinošs tehniskais stāvoklis ir piektajai daļai jeb 20%. Tāpēc eksperti atzīst – lai gan panāktie uzlabojumi nozarē ir būtiski, kopumā joprojām darāmā darba nozares sakārtošanai vēl ir ļoti daudz.

Par būvniecības nozari atbildīgais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") skaidro, ka viens joprojām veicams uzdevums ir panākt līdzsvaru starp rūpīgāku ēku uzraudzību un samērīgu administratīvo slogu.

"Tas līdzsvars nav panākts. Bet tas, ko mēs ceram, nākamā gada laikā ieviešot būvniecības informācijas sistēmu, - līdz nākamā gada beigām mūsu plāns ir tāds, ka mēs panāktu saskaņošanu ne ilgāk kā seši mēneši un ēkas nodoāanu ekspluatācijā ne ilgāk kā sešos mēnešos," teica ministrs.

Tāpat ekonomikas ministrs uzskata – lai gan ir izdevies būtiski samazināt iespējamos drošības riskus būvniecībā un samazināt Zolitūdes traģēdijai līdzīgu notikumu atkārtošanās iespēju, pārmaiņas vēl ir nepieciešamas arī nozares uzņēmumu attieksmē pret savu darbu.

"(..) Es domāju, ka pašlaik šādas traģēdijas vairs nedraud. Drīzāk jāskatās, lai pati nozare tiktu galā ar būvniecības kvalitātes jautājumiem," sacīja Ašeradens.

Savukārt juriste un domnīcas "Providus" pētniece Agnese Lešinska pauž bažas par to, ka paveiktie darbi, piemēram, Būvniecības kontroles valsts biroja izveidošana no politiķu puses ir nepietiekami, lai nodrošinātu tālāku situācijas uzlabošanos.

"Birojs faktiski ir tikai viens instruments, lai nodrošinātu kvalitāti. Un tajos kompetences apjomos, kur birojam ir jādarbojas, es teiktu, ka birojs tiešām veiksmīgi ir uzsācis savu darbu. Un viņi dara ļoti daudz darbu, kas faktiski ir uzskatāmi par Ekonomikas ministrijas atbildību. Piemēram, sadarbība ar pašvaldībām vai likumu piemērošanas skaidrošana pašvaldībām. Tas viss ir ļoti pozitīvi, bet Ekonomikas ministrijai ir jāsaprot, ka ar to nedrīkst apstāties," teica Lešinska.

Tāpat, pēc Lešinskas domām, satraucoša ir arī situācija pašvaldībās un citās atbildīgajās institūcijās, kurām kopš jauna būvniecības regulējuma ir kļuvis ievērojami grūtāk piesaistīt nepieciešamos personālu.

"Tāds būvinspektoru pieprasījums, kāds ir tagad, nav bijis nevienos laikos. Jo tiešām pašvaldības izmisīgi meklē būvinspektorus,  kas strādās un to būvniecības tiesisko regulējumu piemēros," teica Lešinska.

Savukārt vēl kritiskāk situāciju nozarē raksturojusi Latvijas Būvinženieru savienība.

Tās pārstāvis Leonīds Jākobsons medijiem atzina, ka būvniecības kvalitāte triju gadu laikā nav būtiski uzlabojusies,

jo diemžēl ir izveidojusies situācija, ka būvniecības projektu saskaņošanas jautājumus risina ne tik daudz speciālisti, cik juristi.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti