Savu neapmierinātību veikalnieki deputātiem pauduši vēstulē. Pēc tās saņemšanas tautas priekšstāvji pieļauj, ka vairākas likumā ietvertās normas varētu tikt mīkstinātas.
Diskusijas par likumu, kuram bija jāsakārto attiecības starp pārtikas produktu ražotājiem un veikalniekiem, aizsākās pirms aptuveni trim gadiem, kad pārtikas ražotāji sūdzējās par tirdzniecības tīklu uzspiestajiem ilgajiem apmaksas termiņiem un citām bieži vien nepamatotām izmaksām.
Lai šo praksi novērstu, šobrīd izstrādāts Negodīgās mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekts. Šonedēļ Saeimā tas gaida izskatīšanu otrajā lasījumā. Pārtikas ražotājus tajā ietvertajās normas apmierina, jo tas mazumtirgotājiem paredz ātrākus norēķinu termiņus.
„Svaigā prece tiek pārdota praktiski tās pašas dienas laikā, bet naudu mēs saņemam pēc mēneša. Tai pašā laikā PVN mums jāsamaksā līdz 20. datumam, par gāzi – ik pēc 10 dienām. Tāpat par elektrību. Tādā gadījumā jāmaina pārējā norēķinu sistēma,” uzskata biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
„Mēs uzskatām, ka mums kreditēt mazumtirgotājus, kad mēs paši esam uz izdzīvošanas robežas... Kaut kā nelāgi izklausās,” pauda Bērziņš.
Citāds skatījums uz likumā ietvertajām normām ir mazumtirgotājiem.
„Rezultātā ieguvēji nebūs ne patērētāji, ne ražotāji. Protams, ka zaudētāji būs ne tikai tirdzniecības tīkli, bet arī visa ekonomika būs zaudētāja, jo šī sistēma tiks izveidota sarežģīta un absurda, vairāk ar skatu uz Ziemeļkoreju un tādām valstīm, nevis normālu tirgus ekonomiku. Nākotnē tā loģika ir tāda, ka cenu celšanās būs viens no iznākumiem,” prognozēja “Maxima Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Ivars Svilāns.
Veikalnieki pauž neizpratni, kādēļ ātri bojājošajām precēm, piemēram, dārzeņiem, noteikts 10 dienu apmaksas termiņš, kas ir krietni īsāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ja šī norma saglabāsies, būs nopietni jāmaina preču uzskaites sistēma, ik dienu jāveic inventarizācija, lai pārskaitītu atlikumus un saprastu, par kurām piegādēm jānorēķinās primāri.
Neapmierinātību raisījis likumdevēju piedāvājums liegt loģistikas izmaksu attiecināšanu uz piegādātājiem. Tādējādi bez piegādes iespējām paliktu mazie pārtikas ražotāji, kuriem nav sava transporta.
Kritizēta arī norma, kura liedz pagarināt to atlaižu akcijās neizpārdoto preču tirdzniecību, kuras nav izdevies pārdot akciju laikā. Par šiem aspektiem nesen tirgotāji vēstulē informējuši Saeimas deputātus. Pēc tās saņemšanas tautas kalpi sola nopietni revidēt izstrādāto likumprojektu.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS) savukārt norādīja, ka likums ir nonācis līdz otrajam lasījumam un vēl jau nav teikts, ka Saeimas sēdē šis balsojums būs tāds pats kā Tautsaimniecības komisijā.
„Var jau būt, ka tur dažas normas tiks citādi nobalsotas. Būs trešais lasījums, kur lemt būtiskas lietas, bet mana sajūta ir, ka daudzas lietas paliks uz trešo lasījumu,” prognozēja Līdaka.
Par likuma virzību atbildīgajā Tautsaimniecības komisijā sola, ka jau pēc šonedēļ gaidāmā balsojuma deputāti Ekonomikas ministrijai lūgs vēlreiz sasaukt kopā par likuma izstrādi atbildīgo darba grupu, kurā tiks izdiskutēti topošā likuma iespējamie riski.
