Ēnu ekonomikas mazināšanas vārdā valdība nolēmusi, ka turpmāk rūpīgāk jāpieskata, kas notiek tirgos un dažādās ielu tirdzniecības vietās. Pēc krietni ieilgušiem strīdiem ar Latvijas Tirgu savienību vismaz dažos jautājumos izdevies rast kompromisu, kas ietverts šonedēļ pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos. Grozījumi paredz palielināt tirgu pārvaldnieku, piemēram, akciju sabiedrības „Rīgas Centrāltirgus” atbildību par tirgos notiekošo. Sākot no šā gada 1. oktobra pārvaldniekiem jāgādā par kontroles iestādēm pieejamu tirgotāju uzskaites reģistru. Tā izveides mērķus skaidro Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktores vietnieks Intars Eglītis:
„Mērķis ir, lai galarezultātā uzraugošajām iestādēm būtu vairāk informācijas par to, kas notiek tirgos. Lai viņi varētu efektīvāk veikt savas uzraudzības darbības, viņiem ir nepieciešama papildu informācija, kas varētu būt noderīga šajos uzraudzības procesos.”
Vaicāts, kā tieši šim reģistram būtu jādarbojas, Eglītis atbild:
„Gluži vienkārši – tajā brīdī, kad tirgotāji ierodas pie tirgus pārvaldnieka, viņi parasti iesniedz konkrētus dokumentus un apliecinājumus. Tas, ko paredz šie grozījumi, ir papildu informācija, kas tirgus pārvaldniekam ir jāizprasa no katra tirdzniecības dalībnieka un jāiekļauj šajā reģistrā. Un tajos gadījumos, kas uzraugošajām iestādēm ir nepieciešamība pēc informācijas, viņiem ir pieejams šis reģistrs, kur ielūkoties un vajadzīgo informāciju paņemt.”
Jaunie noteikumi lielā mērā attieksies arī uz ielu tirdzniecību, tostarp dažādiem zemnieku tirdziņiem, gadatirgiem, tirdzniecību pilsētu svētkos un tamlīdzīgi. Tirdzniecības organizatoram, piemēram, pašvaldībai, būs jāgādā, lai kontroles dienestiem vajadzības gadījumā būtu pieejama informācija par visiem tirgotājiem. Daudzu rīdzinieku iecienītā Kalnciema ielas tirdziņa organizatoru pārstāve Una Meiburga ir pārliecināta, ka īpašas problēmas tas nesagādās:
„Mēs aicinām šeit piedalīties tikai tiešos tirgotājus, kas ir zemnieki, mājražotāji un amatnieki. Mēs nenodarbojamies ar starpniekiem, tādēļ viss ir pārredzams un caurspīdīgs. Tā kārtība ir tāda, ka tad, kad pretendenti piesakās, mēs viņus informējam par nepieciešamajām Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujām, ja tādas ir vajadzīgas, un Valsts ieņēmumu dienesta prasībām. Tā ir viņu pašu atbildība, vai viņi šos dokumentus uztur kārtībā arī vēlāk. Tālāk mēs saskaņojam ielu tirdzniecību Rīgas domes izpilddirekcijā, periodiski šo atļauju atjaunojam. Veicam arī tirgotāju uzskaiti, veidojam datu bāzi.”
Diskusijas par ēnu ekonomikas apmēru lauksaimniecības un pārtikas tirgū pērn ierosināja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.
