ASV pagaidām skaļāka retorika un mazāk rīcības
Grandiozi paziņojumi, kuriem sekojusi neskaidra rīcība. Tā varētu raksturot ASV prezidenta Donalda Trampa izteicienus par ASV ražotāju aizsargāšanu un ārvalstu produkcijas ierobežošanu ar jauniem tarifiem. Eiropa un Āzija drošības dēļ sagatavojusi savus atbildes tarifu sarakstus. Tomēr pagaidām šķiet, ka retorikas ir vairāk un reālas rīcības – mazāk.
Vispirms Donalda Trampa administrācija izziņoja visaptverošus tarifus importa tēraudam un alumīnijam, lai aizsargātu savus ražotājus. Ar nodokli piedraudēts arī Eiropas autoražotājiem.
Pēc tam izrādījies, ka lielākos importētājus no Eiropas un Ziemeļamerikas pagaidām nekas neskars.
Starplaikā Eiropas Savienība paspēja piedraudēt ar atbildes sarakstu ar tarifiem amerikāņu precēm, sākot ar džinsu biksēm un beidzot ar viskiju un motocikliem. To gada apgrozījums – teju trīs miljardi. Jauns nodoklis Eiropā pēkšņi draud arī ASV tehnoloģiju gigantiem, bet Brisele steidz uzsvērt, ka tā nav atbilde uz Trampa tirdzniecības kara pieteikumu.
Tikmēr otra Trampa tirdzniecības ofensīva tika sākta pret Ķīnu. Kopumā tai piedraudēts ar 25% tarifu precēm ar 50 miljardu gada apgrozījumu. Tas skaidrots ar Ķīnā izplatīto amerikāņu intelektuālā īpašuma zagšanu. Pagaidām gan nav īsti skaidrs, kuras preces tiks skartas, un izskanējis, ka par to viedoklis tiek jautāts amerikāņu uzņēmumiem. Ķīna atbildējusi ar plāniem par tarifiem precēm vien trīs miljardu vērtībā, tostarp tam pašam amerikāņu tēraudam, kā arī cūkgaļai, augļiem un vīnam. Vienlaikus aicinot risināt domstarpības sarunu ceļā.
Galvenais jautājums – vai Trampa šķietamā bruņošanās tirgus kariem nenovedīs pie Pirra uzvaras.
Ko māca vēsture?
Neviens vien eksperts atsauca atmiņā 1930. gada jūniju, kad ASV jau paguva “apdedzināties” ar protekcionisma politiku. Dažus mēnešus pēc akciju tirgus sabrukuma 1929. gadā ASV tika lemts par pasākumiem, lai aizsargātu vietējos lauksaimniekus. Tieši tādēļ ASV valdība pieņēma tā dēvēto Smūta-Holija tarifu likumu, ar kuru tika ieviestas augstas ievedmuitas.
Likuma atbalstītāji ticēja, ka šis likums “atdzīvinās” bēdīgajā situācijā esošo ASV ekonomiku, taču situācija kļuva sliktāka. Daļēji pie vainas bija tieši Smūta-Holija tarifu likums - vairākas valstis atriebās un ASV eksporta rādītāji kritās pat ātrāk nekā imports. Tas atstāja negatīvu iespaidu uz ASV ekonomiku.
Arī Eiropas partneri bija spiesti meklēt citu noieta tirgu un to atrada Padomju Savienībā. Likumu atcēla vienlīdzīgas tirdzniecības likums 1934. gadā, ko pieņēma jaunievēlētais prezidents Franklins Delano Rūzvelts. Šo tirdzniecības karu ASV smagi zaudēja.
Vēl viens tirdzniecības kara piemērs ir 1963. gadā noteiktais ievedmuitas tarifs kartupeļu cietei, dekstrīnam, brendijam un vieglajiem kravas automobiļiem. Tā bija amerikāņu atbilde Francijas un Rietumvācijas noteiktajiem tarifiem ASV audzēto vistu ievešanai.
Šajā gadījumā zaudētāji bija autoražotāji, piemēram, “Volkswagen”, kuriem vieglo kravas automobiļu eksports uz ASV bija ļoti būtisks ienākumu avots. Šajā tirdzniecības karā gan var runāt arī par ieguvumiem – amerikāņu autoražotāji paši sāka ražot šāda veida transportlīdzekļus.
2002. gadā - cits republikāņu prezidents Džordžs Bušs jaunākais, lai aizstāvētu ASV tērauda ražošanas industriju, ieviesa paaugstinātas ievedmuitas 8% -30% apmērā ārvalstīs ražotajam tēraudam. Jau 2003. gada decembrī Bušs atcēla šo tarifu, jo ekonomikas pārskatos tika ziņots, ka ASV iekšzemes kopprodukts ir samazinājies, kā arī manāmas negatīvas sekas nodarbinātības jomā.
