Aktuāli

Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere par bērnu padomes pirmo sēdi

Aktuāli

VARAM valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš par izzūdošo ciemu nosaukumu problēmu

Tiesvedības par "Rail Baltica" maršrutiem sola turpināt

Tiesvedības par «Rail Baltica» maršrutiem sola turpināt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Dzelzceļa satiksmes projekta „Rail Baltica” ieviešana Latvijā jau ir projektēšanas stadijā, tomēr tiesvedības ap tā maršrutiem tik ātri vēl nebeigsies. Biedrība „Latvijas zeme, daba, tauta” pirmajā instancē, strīdos par trases novietojumu Salacgrīvas novadā un Skultē ir zaudējusi, taču gatava nelabvēlīgos spriedumus pārsūdzēt augstākā tiesu instancē.

Viss rit pēc plāna. Uzņēmumu „Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas atbild par dzelzceļa satiksmes projekta „Rail Baltica” ieviešanu Latvijā, tiesvedības par trases izvietojumu neuztrauc. Uzņēmuma pārstāve Rita Voronkova ierakstā runāt nevēlas, vien teic, ka vērienīgā iecere šobrīd ir projektēšanas fāzē.

Aktīvisti joprojām cer panākt izmaiņas trases novietojumā

Trase kartē jau ir iezīmēta, un valdība to ir akceptējusi. Taču biedrība „Latvijas zeme, daba, tauta” tiesas ceļā cer panākt izmaiņas trases novietojumā. Biedrības pārstāve Ieva Duļevska saka, iedzīvotāji sapratuši, ka viņu viedoklis jautājumā par vilciena maršrutu netiks ņemts vērā:

''Vērsāmies tiesā ar divām prasībām - viena par Salacgrīvas trases maiņu, otra prasība par Skultes-Sējas trases maiņu.

Mēs caur tiesu prasījām, lai tiktu ievērots Eiropās Savienībā  noteiktais, ka pamatprincips, izveidojot ātrgaitas trasi - ka jāizveido taisnākā, ātrākā un ekonomiski izdevīgākā trase.''

Administratīvā rajona tiesa ir izskatījusi abas biedrības prasības. Pieņemts prasītājiem nelabvēlīgs spriedums, stāsta lietu skatījusī tiesnese Aiga Putniņa:

''Trases posms B2-2, pret kuru iebilst pieteicēji, pēc būtības šķērso blīvi apdzīvotu teritoriju, skar vairākus iedzīvotāju nekustamos īpašumus, līdz ar to viņi uzskatīja, ka piemērotāks būtu trases C5 posms, kurš lielākā daļā iet pa meža teritoriju un tostarp šķērso nelielā teritorijā dabas liegumu ''Vitrupes ieleja''.''

Prasības pieteicēju ieskatā būtu jāņem vērā iedzīvotāju intereses. Taču pirmās instances tiesa šim viedoklim nepiekrita. Iedzīvotāju piedāvātais maršruts šķērsotu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, kas iekļauta ''Natura 2000'' tīklā. Tiesnese Putniņa saka,

attiecībā uz šo teritoriju ir daudz stingrākas prasības ne tikai Latvijas līmenī, bet visas Eiropas Savienības līmenī, un likums liek šo dabas teritoriju īpaši aizsargāt.

''Viens no šīs teritorijas aizsardzības mērķiem arī bija biotops, tur atrodas platlapju koki, biotops – veci, jaukti platlapju meži, kura dēļ attiecīgais dabas liegums tika izveidots. Viens no mērķiem bija šī biotopa aizsardzība. Trases šķērsojuma rezultātā nāktos izcirst daļu šī biotopa,'' saka Putniņa.

Šo dabas teritoriju var aizskart tikai tādā gadījumā, ja nav citu alternatīvu risinājumu, tiesnese atsaucas uz Eiropas direktīvu:

''Konkrētajā gadījumā ir alternatīvs risinājums – trases posms B 22, tāpēc šīs teritorijas aizskaršanu tiesa atzina par nepieļaujamu.''

Sūdzību nepieņem it kā biedrības apsvērumu politiskā rakstura dēļ

Otra prasība, kuru iesniedza tā pati biedrība, bija par citu trases posmu. Pārsūdzēts trases izliekums posmā, kur dzelzceļa līnija pietuvināta Skultei. Trase izvēlēta ar mērķi nākotnē veidot industriālu teritoriju, izmantojot Skultes ostas tuvumu.

Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka trases izliekums ir lieks. Vērtējot sūdzību, tiesa atzina, ka biedrības apsvērumiem ir politisks raksturs un tāpēc sūdzības izvērtēšana pēc būtības nav tiesas kompetencē un tika noraidīta.

''Abos spriedumos tiesas ir atzinusi, ka valstij ir plaša rīcības brīvība noteikt, kāds ir trases novietojums. Un tas var būt balstīts gan stratēģiskos, gan ekonomiskos, sociālos apsvērumos. Turklāt jāņem vērā, ka trasei jābūt savietojamai ar Igaunijas un Lietuvas trases posmiem.'' - Putniņa teic, ka tiesas uzdevums bija pārbaudīt, vai ir pienācīgi apsvērti riski, izvēloties vienu vai otru trases novietojumu. Galvenais esot saudzēt dabu gan būvniecības periodā, gan vēlāk dzelzceļu ekspluatējot.

''Līdz ar to tas lielākais ierobežojums, kas varētu ierobežot šo trases izvietojumu, ir vides aizsardzības prasības. Tiesas uzdevums bija pārbaudīt, vai šīs vides aizsardzības prasības uz trases posmiem ir ievērotas,'' norāda Putniņa.

Šie spriedumi vēl nav stājušies spēkā, un prasību pieteicējiem līdz septembra sākuma ir iespēja tos pārsūdzēt. Prasītāji to darīs.

Atbildētājs šajās tiesvedības ir Satiksmes ministrija. Tās pārstāvis ierakstā atteicās lietu  komentēt, norādot, ka to darīs, kad tiesvedības būs noslēgušās.

Tiesā saņemta vēl trešā sūdzība par trases novietojumu Rīgā, Krustpils ielā. Tur sliedes šķērsos garāžu kooperatīvu. Tiesa šo sūdzību pieņemt atteicās, jo pieteicēji bija nokavējuši tās iesniegšanas termiņu. Šis lēmums nav pārsūdzams un ir stājies spēka.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti