Dienas notikumu apskats

Vienots gāzes tirgus Baltijā samazinās gāzes cenu, pārliecināts ekonomikas ministrs

Dienas notikumu apskats

VK ieskatā pensiju sistēma pareizi veidota, bet ir vairāki trūkumi

Eirozona vēlas pārliecināties par Grieķijas paveikto, pirms mazināt tās parādu slogu

SVF vadītāja aicina atvieglot Grieķijas parādu slogu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīna Lagarda aicinājusi eirozonas dalībvalstu līderus atbalstīt Grieķijas parādu sloga samazināšanu. 

Jau kopš ceturtdienas, 11.maija, industriāli un ekonomiski attīstīto jeb G7 valstu finanšu ministri kā arī centrālo banku vadītāji tiekas Itālijas pilsētā Bari, lai risinātu ar tirdzniecību un nodokļu politiku saistītus jautājumus. Līdz ar viņiem sanāksmē piedalījās Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un SVF pārstāvji.

Kādā no sanāksmes pārtraukumiem SVF izpilddirektore Lagarda ar eirozonas finanšu ministriem pārrunāja arī Grieķijas finanšu situāciju. SVF izpilddirektore Lagarda aicināja nevilcināties eirozonas dalībvalstu līderus ar atbalsta paušanu Grieķijas parādu sloga samazināšanai.

Iepriekš Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs aicinājis atvieglot parāda atmaksas nosacījumus, kas ļautu valsts ekonomikai atgūties. Eirozonas ministri pagājušogad principiāli atbalstīja Grieķijas parāda atmaksas nosacījumu atvieglošanu, ja Grieķija veiks pensiju un nodokļu reformas. 

Vairākas eirozonas valstis šajā jautājumā kavējas, jo vēlas pārliecināties par Grieķijas pūlēm reformu veikšanā.

Eirozonas valstis gala lēmumu Atēnu parāda sloga mazināšanai varētu pieņemt 22.maijā, kad paredzēta Eirogrupas sanāksme. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible norādījis, ka "eirozonas valstis ievēro vienošanās termiņu un darīs visu, lai maijā tiktu panākts atbalsts no dalībvalstīm vai vismaz politiska vienošanās".

Eirozonas valstu lēmuma kavēšanās galvenais iemesls ir vēlme pārliecināties, ka Grieķija īsteno vai vismaz ir uzsākusi īstenot reformas, par ko tā ir vienojusies ar aizdevējiem. Kamēr eirozonas valstis negūs tam pierādījumus, tās neatbalstīs parādsaistību sloga mazināšanu un aizdevumu izmaksu no trešās glābšanas programmas.

Skeptiska pret Grieķijas parāda sloga atvieglošanu ir Vācija, kur rudenī gaidāmas vēlēšanas. Sabiedriskās domas aptaujas norāda, ka puse no vāciešiem to neatbalsta.

Vācijas un citu eirozonas valstu viens no argumentiem ir tas, ka arī Grieķijā jau ilgāku laiku ir izveidojušies naudas rezerves uzkrājumi, bet naudas aizdošana ar pazeminātām procentu likmēm ļauj tai gadā ietaupīt līdz pat astoņiem miljardiem eiro, tādējādi tās nesaskata nepieciešamību par parādu sloga mazināšanu.

Grieķijai drīzumā nepieciešams saņemt glābšanas programmas maksājumu, lai jūlijā varētu segt septiņu miljardu eiro parādsaistības.

Lai tas notiktu, jāatrisina domstarpības sarunās starp Atēnām un starptautiskajiem kreditoriem, kas ilgst vairākus mēnešus.

Jau ziņots, ka Atēnas vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par 86 miljardu eiro aizdevumu panāca 2015.gada gada jūlijā. Tā priekšnoteikums bija sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma un taupības pasākumu īstenošana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti