Aptuveni 600 000 Polijas iedzīvotāju savā ikdienā ir sāpīgi izjutuši Šveices Nacionālās bankas lēmumu atcelt minimālo Šveices franka un eiro maiņas kursu. Lai gan Polija nav eiro zonas sastāvā, Šveices franka kurss ir strauji cēlies arī attiecībā pret Polijas zlotu. Ja vēl pirmdien no rīta par vienu Šveices franku bija jāmaksā aptuveni 3,50 zloti, tad jau dienas beigās pēc lēmuma paziņošanas franks maksāja 4,32 zlotus.
Tas nozīmē, ka kurss ir pieaudzis par 21% vienas dienas laikā.
Tieši par tik pat lielu summu ir palielinājušies arī kredītmaksājumi, kas jāveic tiem poļiem, kuri ir paņēmuši hipotekāros kredītus savam mājoklim Šveices frankos. Vidēji Polijas mājsaimniecībām hipotekāros kredītos mēnesī līdz šim ir bijis jāmaksā 2000 zlotu, kas ir aptuveni 450 eiro. Savukārt tagad šī summa ir izaugusi līdz aptuveni 540 eiro.
Turklāt daudzi kredītņēmēji ir aizņēmušies laikā, kad Šveices franks maksāja 2,50 zlotus, proti gandrīz uz pusi mazāk nekā tagad.
Polijas Banku asociācija norāda, ka kopumā 40% hipotekāro kredītu Polijā ir izsniegti Šveices frankos.
Ja Šveices kurss pret Polijas zlotu pieaugs vēl straujāk, daudzi kredītņēmēji vairs nespēs samaksāt savus kredītus un būs spiesti bankrotēt.
Esošā situācija var apdraudēt arī Polijas bankas, piemēram, “Getin Nobel” un “Millenium” banku, jo tās ir izsniegušas daudz kredītu Šveices frankos.
Polijas finanšu uzraudzības iestāde gan ir izplatījusi paziņojumu, ka Polijas banku sektoram nedraud sistēmiska krīze, pat ja Šveices franks maksās piecus zlotus. Tomēr atsevišķi neatkarīgie eksperti ir skeptiski par šādiem uzraugu paziņojumiem.
Situāciju izmanto arī Polijas opozīcija, aicinot ieviest tā dēvēto Ungārijas modeli, proti, noteikt striktu maiņas kursu visiem kredītiem, kas ir ņemti Šveices frankos. Ungārija šādi rīkojās aizvadītajā gadā, lai mazinātu kredītu slogu saviem iedzīvotājiem. Par nodomu iesaldēt maiņas kursu uz gadu šonedēļ paziņoja arī Horvātijas valdība. Arī šajā valstī un daudz kur citur Balkānos liels hipotekāro kredītu skaits ir izsniegts Šveices frankos.
Tomēr Polijas valdība pagaidām uzskata, ka šāds solis nav nepieciešams. Kredītņēmējiem un bankām esot bijis jārēķinās ar iespējamām kursa svārstībām, aizņemoties un izsniedzot kredītus svešā valūtā.
Jau ziņots, ka janvāra vidū Šveices Centrālā banka lēmusi atteikties no nacionālās valūtas piesaistes eiro, izraisot krasas Šveices franka vērtības svārstības un strauju biržas akciju kritumu.
