Valdis Ābelītis, studējot gan Rīgas Tehniskajā universitātē, gan Vidzemes Augstskolā, katru mēnesi savā kontā saņēma kredītu ikdienas tēriņiem – nedaudz vairāk par 100 eiro. Ar to gan nepietika un uzskata - ja būtu iespēja, ņemtu arī lielāku summu. Valdim šobrīd vēl nav jāatmaksā kredīts, jo tikko iestājās arī maģistrantūrā, tomēr pēc tam gan tas būs jāsāk darīt.
“Teorētiski, ja nesāk dzīvot baigi "pa šerpo" – dārgi dzīvokļi un kaut kas tāds, tad principā baigi nejūt. Tajā brīdī, kad parādīsies vēl kādi citi kredīti, tad varētu būt, ka šos 60 eiro jūt diezgan,” uzskata Valdis.
Šobrīd maksimālā ikdienas tēriņu kredīta summa studentam ir 170 eiro mēnesī. Atmaksai doti 10 gadi – ik mēnesi bankai jāmaksā ap 50 eiro.
Latvijas studentu apvienība (LSA) rosina kredīta apjomu celt līdz 304 eiro.
LSA sabiedrisko attiecību vadītāja Evelīna Puzo stāsta, ka tas vairāk atbilst reālajiem tēriņiem un ļautu studentiem koncentrēties uz mācībām.
“Joprojām mērķis ir tāds, ka studējošajam nevajadzēs strādāt paralēli studijām, un tad ir lielāka iespēja, ka studējošais pabeigs studijas, iegūs labāk apmaksātu darbu un ir lielāka iespēja, ka tas spēs apmaksāt savu kredītu,” stāsta Puzo.
SEB banka valsts galvotos kredītus izsniedz jau vairākus gadus un norāda, ka studenti ar kredītu atmaksu tiek galā labi, parādnieku esot daudz mazāk nekā citu kredītu ņēmējiem. Citādi varētu būt tad, kad atdošanas summa dubultotos –
Studentu apvienības priekšlikums nozīmē, ka studentam kopā ar procentiem būtu jāatdod 10 000 eiro. Ja vēl klāt nāk arī kredīts par pašām studijām, tie jau ir "padsmit" tūkstoši.
“Tad gan ir varbūtība un riski, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpēc, ka saistības ir divas reizes lielākas, bet termiņš, kādās saistības ir jāsedz, paliek nemainīgs - tie maksimālie 10 gadi - tad gan loģiski izriet, ka riski uz šo summu palielinās,” uzskata SEB bankas pārstāve Nellija Kočanova.
Studiju un zinātnes administrācijā, kuras tiešais uzdevums ir strādāt ar valsts galvotajiem studentu kredītiem, gan vērš uzmanību uz to, ka 304 eiro ir maksimālā summa – var ņemt arī mazāku kredītu, ja šķiet, ka to atdot nevarēs. Tāpat nav teikts, ka kredīts būs jāatmaksā pilnībā. Jo no valsts galvotā kredīta var daļēji atbrīvoties, ja piedzimst bērns vai apgūta politikas, izglītības, veselības aprūpes vai kultūras joma un tagad strādā valsts vai pašvaldību iestādē.
“Tā kā pastāv iespēja, ka šī summa, kas ir jāatdod, ir daudz mazāka. Un pastāv iespēja arī nodzēst visu summu,” skaidro administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja Sandra Sidiki.
Vai studenta ikdienas tēriņu kredītu paaugstināt, par to jālemj Ministru kabinetam. Līdz tam gan priekšlikums var vēl tikt mainīts. Ja to pieņems, jau sākot ar nākamo gadu studenti ik mēnesi varēs saņemt vairāk naudas, bet līdz ar to lielāki būs arī ikmēneša maksājumi pēc absolvēšanas.
