Zemnieku saimniecība "Cēsnieki" ir Straupes piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības biedri jau kopš tās dibināšanas. Piensaimnieki vēl atceras 1990. gadu sākumu, kad situācija nozarē bija vissmagākā, tāpēc uzsver, šobrīd sūdzēties nevar.
"Tagad nevar sūdzēties. Protams, govs jau lielāko daļu ienākumus apēd, bet toties ir atdeve," saka z/s "Cēsnieki" Aija Liepiņa.
Zemnieki nenoliedz, ja savlaik nebūtu nodibināts kooperatīvs, visdrīzāk arī viņiem šobrīd nāktos strādāt zem pašizmaksas. Kopš Krievijas embargo ieviešanas viņiem piena cena kritusies vien par sešiem centiem. "Ko mēs bez kooperatīva darītu? Mums ir ļoti labi paveicies ar vadītājiem, grāmatvežiem. Tie sakarīgi strādā, un mēs tik pūlamies, lai būtu kvalitatīvs piens," sacīja Liepiņa.
Straupes piensaimnieku kooperatīvā atzīst - viņus glābj tas, ka teju visa produkcija tiek pārdota vietējā tirgū, tomēr apturot eksportu uz Krieviju, konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi ļoti sīva.
"Tā kā ārējie tirgi vēl nav pieteikoši apgūti, tad mēs vēl joprojām viens pie otra cieši piespiedušies mēģinām pārdot savu saražoto produkciju," norāda PKS "Straupe" tirdzniecības vadītāja Jana Velvele.
Tāpēc arī Straupes kooperatīvs ir bijis spiests samazināt saražotās produkcijas cenu, tomēr sabiedrības galvenais mērķis ir strādāt tā, lai zaudējumus nejustu piensaimnieki. "Tamdēļ mūsu izejas punkts ir tāds, ka mums ir savos rēķinos jāiziet no tā, kā mēs varam izdzīvot, bet lai var izdzīvot mūsu biedrs, piena ražotājs. Vidējā cena ir 30 centi par kilogramu, tas vēl ir līmenis, kur zemnieki nevarētu teikt, ka tas ir zem pašizmaksas," norāda PKS "Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis.
Straupes piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības paspārnē šobrīd strādā aptuveni 90 piensaimnieki. Jaunus biedrus kooperatīvs pagaidām neplāno uzņemt, jo tad varētu rasties problēmas realizēt saražoto produkciju.
