Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Strādās rezidencē, dzīvos Ogrē

Dienas ziņas

Laukos trauksmes sirēnas ne visur dzirdamas

Krievija nosaka embargo zivju produkcijai

Šprotu ražotāji Krievijas importa aizliegumu asāk izjutīs vasaras beigās

Lai gan no ceturtdienas stājies spēkā Krievijas noteiktais aizliegums zivju un zivju produkcijas importam no Latvijas un Igaunijas, Krievijas sankciju sekas nozare asāk sāks izjust vasaras beigās, jo daļa zivju produktu ražotāju pašlaik gatavojas ikgadējam sezonālajam ražošanas pārtraukumam.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ceturtdien saņēma Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta („Roseļhoznadzor”) oficiālu paziņojumu aizliegums Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju no 4.jūnija.

„Rosselhoznadzor” noteicis pagaidu liegumu visai zvejas produktu apstrādes nozarei.

Ziņojumā uzsvērts, ka PVD jāveic pastiprināta visu uzņēmumu kontrole un par dienesta veiktajām darbībām un uzņēmumu ieviestajiem korektīvajiem pasākumiem jāsniedz atbilde Krievijas dienestam. Pamatojoties uz PVD sniegto atbildes ziņojumu, kā arī uzņēmumu veiktajām korektīvajām darbībām, „Rosseļhoznadzor” lemšot par pagaidu aizlieguma atcelšanu.

PVD sola organizēt operatīvu sanāksmi ar Zivrūpnieku asociāciju un zvejas produktu ražotājiem, lai lemtu par tālākajām darbībām un veicamajiem korektīvajiem pasākumiem.

Pārmetumi par drošumu un dienesta uzraudzību

PVD pārstāvis Ernests Zavadskis intervijā Latvijas Radio raidījuma „Pēcpusdiena” skaidroja, ka „Rosselhoznadzor” ieskatā produkta drošības standarts Latvijā kļuvis vājāks, kā arī tiek pārmests dienestam nepietiekami stingrās kontroles nozares uzņēmumus.

Krievija šos secinājumus balsta uz laboratoriskiem izmeklējumiem, konstatējot, ka pērn pieaudzis gadījumu skaits, kad benzopirēna daudzums šprotēs pārsniedzis normu. PVD gan nenoliedz, ka benzopirēna daudzums pārsniedz normu, jo zivju produkti tiek gatavoti ar tradicionālo kūpināšanas metodi.

PVD pārstāvis arī norādīja – jau tagad skaidrs, ka vairāki no pārmetumiem dienestam nav pieņemami, jo uzraudzības rezultāti liecina par pretējo nekā „Rosselhoznadzor” paustā informācija.

Asāk izjutīs vasaras beigās

Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājs Imants Cīrulis prognozē, ka sankciju iespaidā vairākiem šprotu ražotājiem var nākties pagarināt dīkstāves periodu, un, iespējams, dažiem arī pārtraukt darbību.

„Daļa uzņēmos personāls jau ir ikgadējā atvaļinājumā, tad ir arī sezonas tehnoloģisko iekārtu remonts. Šobrīd situācija ir tāda, ka, acīmredzot, pārtraukums ražošanā būs uz ilgāku laiku, bet jāskatās, kā kuriem uzņēmumiem. Tiem, kuriem tirgus Krievijā sastāda lielāko daļu – 50 un vairāk procentus –, varētu būt ilgstoša dīkstāve. Vai sliktākais, ka pāris uzņēmumi neatsāk ražošanu,” saka Cīrulis.

Zivrūpnieku pārstāvis sekas nozarei vērtē kā nopietnas: „Cilvēki bez darba, uzņēmumi nespēs norēķināties, būs maksājumu problēmas, nenomaksāti nodokļi.”

Zivrūpnieku savienības vadītājs Imants Cīrulis

Neoficiālā informācija liecina, ka iepriekšējās dienās būtiska daļa konservu ražotāju centās Krievijas tirgū realizēt pēc iespējas vairāk gatavās produkcijas.

Savukārt, ja Krievijas lieguma dēļ kādam Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam nāksies apturēt ražošanu, tad būs nepieciešams valsts atbalsts, atzīst Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta vadītāja Rigonda Krieviņa. Viņa gan vēl neatklāj, kādā veidā varētu sniegt atbalstu, jo pie tā vēl ir jāstrādā. Ministrija gan cer arī uz Eiropas Savienības atbalstu.

Jau sāk meklēt jaunus darbus

Rojā darbojas četri zivju pārstrādes uzņēmumi, kuros strādā ap tūkstotis vietējo un tuvējo apkaimju iedzīvotāju. LTV uzrunātie iedzīvotāji Rojā ir nepatīkami pārsteigti par Krievijas aizliegumu Latvijas zivju produkcijai. Ražotņu darbinieki atzīst, ka nu darbs jāmeklē citviet – vai nu Latvijā, vai arī pametot dzimteni.

Pašlaik gan aktīvs darbs uzņēmumos nenotiek. Taču skaidrības par to, cik lielā mērā rudenī atsāksies ražošana, pašlaik nav.

Daudzi uzņēmumi gan nojauta briestošo aizliegumu, un meklēja noieta tirgu citviet. Eksports uz jaunajiem tirgiem gan tik ātri vēl nevarēs notikt.

Būtiski, ka līdz ar Krievijas aizliegumu tas attiecas arī uz citām Muitas ūnijas valstīm, piemēram, Kazahstānu.

Jau maija beigās "Rosseļhoznadzor" paziņoja par plāniem aizliegt ievest Krievijā zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Pirms tam maijā "Rosseļhoznadzor" inspicēja piecus zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā un četrus - Igaunijā. Lielākoties tie bija šprotu ražotāji.

"Rosseļhoznadzor" lēmums par zivju produkcijas importa aizliegumu nozīmē, ka Latvija un Igaunija nevarēs to eksportēt uz Krieviju arī pēc embargo atcelšanas.

Krievija pērn augustā uz gadu noteica lauksaimniecības un pārtikas produkcijas importa aizliegumu no ES un citām valstīm, kas pret Krieviju ir vērsušas sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt