Kā stāstīja Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis, "Eiropas dzelzceļa līnijas" otrdien, 17.maijā, nāca klajā ar detalizētāku savas rīcības plānu turpmākajiem sešiem gadiem – līdz 2022.gadam.
Būtiskākās rīcības, ko saistībā ar ātrgaitas dzelzceļa līnijas izveides projektu var sagaidīt jau pavisam tuvā nākotnē, ir gala lēmums par to, kur tad atradīsies "Rail Baltica" trase. To plānots apstiprināt valdībā šā gada jūlijā vai augustā.
Pēc šī valdības lēmuma kļūs skaidrs, kādas teritorijas un privātīpašumu skars topošā dzelzceļa līnija.
Otra nozīmīgākā ziņa – šogad arī ir iecerēts izsludināt konkursus par tehnisko projektu izstrādi Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvei un jaunas stacijas izbūvei lidostā. Konkursu rezultāti sabiedrībai būs zināmi rudenī.
Uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvis Agnis Driksna Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka trasi plānots noteikt kopumā 15 pašvaldību teritorijās. Viņš lēsa, ka "Rail Baltica" trase varētu skart ne vairāk 1000 īpašumus.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.