"Esmu Olga. Ukrainiete. Mana dzimtā pilsēta ir Mariupole. Tur es piedzimu, nodzīvoju visu savu dzīvi. Un pēc kara mums bija jābrauc uz šejieni," ar sevi iepazīstina veikala "Milti un gaļa" īpašniece Olga.
Pirms kara grāmatvedei Olgai piederēja saldētas pārtikas veikalu tīkls Mariupolē. Sākoties karam – nekas no tā nepalika. Latvijā Olga ar vīru un diviem bērniem ieradās aprīlī. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņa izvēlējās turpināt uzņēmējdarbību Latvijā. Sievietei ir A1 latviešu valodas kategorija un ar to nepietiek, lai strādātu grāmatvedībā.
"Lai strādātu par grāmatvedi, ir nepieciešamas labas latviešu valodas zināšanas. Un tā vienkārši būtu laika izšķiešana. Taču šeit es jau lieliski orientējos tādos nosaukumos kā cūkgaļa, vista un tā tālāk. Šajā ziņā man barjeras nav. Problēmu ar valodu nav," stāsta Olga.
Olga ilgi šaubījās un pētīja tirgu. Visbeidzot septembrī piereģistrēja SIA un decembrī Centrāltirgū tika atvērts veikals "Milti un gaļa": "Kad tu sāc jaunu biznesu, turklāt svešā valstī, pilsētā, tu saproti, ka riskē. Riskē ar kapitālieguldījumiem, riskē ar to, ka šis bizness neies, nebūs pieprasīts. Visas šīs šaubas bija. Taču mums nebija citas izvēles. Mēs izlēmām, ka tam ir jānostrādā un tas nostrādās."
Dati rāda, ka Olga nebūt nav vienīgā ar šādu pārliecību. Šogad caurmērā mēnesī tiek piereģistrēti apmēram 12 – 13 ukraiņu uzņēmumu. Salīdzinājumam, pagājušogad mēnesī tika dibināti apmēram 6 – 7 ukraiņu uzņēmumi, liecina "Lursoft" dati. Tendence gan rāda, ka līdz ar jaunreģistrēto ukraiņu uzņēmumu skaita pieaugumu, samazinās ukraiņu dalība kopuzņēmumos un ukraiņu kopējās investīcijas uzņēmumos.
SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa skaidro: "Salīdzinoši vairāk ukraiņu uzņēmēju, visticamāk, šobrīd izvēlas esošo uzņēmumu kapitāldaļas pārdot esošajos uzņēmumos un, ļoti iespējams, pāriet uz variantu, ka dibina jaunus uzņēmumus, jo tas arī statistikā parādās, ka jaunreģistrēto uzņēmumu skaits ar ukraiņu pamatkapitālu ir pieaudzis."
Populārākās biznesa jomas ukraiņu vidū Latvijā ir taksometru pakalpojumi, skaistumkopšanas saloni un, pirmajā vietā, datorprogrammēšana. Taču spektrs ir ļoti plašs.
Alina visu savu mūžu ir veltījusi dejām. Jau 20 gadu vecumā viņai bija savs fitnesa klubs Kijivā. Kad sākās karš, sieviete ar vecākiem un savu jaunāko māsu bēga, vispirms uz ģimenes lauku mājām Čerkasu apgabalā un pēc tam divatā ar māsu uz Latviju. Alina ne mirkli nešaubījās, ka Latvijā vēlas darīt to pašu, ko mājās: "Es nodarbojos ar dejām kopš 5 gadu vecuma. Laikam tā vienkārši ir tik svarīga manas dzīves daļa, bez kuras es nevaru sevi iedomāties. Teikšu godīgi, kad es nestrādāju par treneri, es izjutu ļoti spēcīgas ciešanas, jo manis it kā nebija tajā visā."
Latvijā Alina ieradās aprīlī. Un pirmos mēnešus viņa strādāja, kur pagadās: "Toreiz es biju gatava jebkuram darbam. Man bija ļoti bail palikt bez naudas. Ir jāīrē dzīvoklis, vēlējos būt finansiāli neatkarīga. Jo es pieradu būt neatkarīga. Es negribēju dzīvot kur pagadās. Es gribēju izvēlēties dzīvokli, kas man patīk, būt neatkarīgai un pelnīt naudu. Nu, un es no bailēm aiztriecos uz pirmo darbu, kas pagadījās."
Tas bija darbs kādā noliktavā Mārupē. Taču visu šo laiku sievieti nepameta ideja turpināt biznesu Latvijā. Sākumā viņa šaubījās, jo tajā brīdī Kijivā Alinai kopā ar biznesa partneri piederēja 3 fitnesa klubi. Turpinoties karam, abas sievietes tomēr nolēma biznesu pārdot. Beigu beigās Alīna saprata, ka Latvijā viņa ir uz ilgu laiku. Tāpēc nopelnīto naudu viņa nolēma ieguldīt deju studijā Rīgā.
"Kad deviņus gadus tev ir kaut kas savs... Tev ir savs redzējums, savi procesi, tu gribi noteiktu sienu krāsu, savu komandu. Respektīvi to, pie kā tu esi pieradis. Man bija ļoti svarīgi vadīt biznesu tā, kā es to darīju Ukrainā – visas jaunās tehnoloģijas pārcelt uz šejieni," uzsver Alina.
Oficiālu studijas atklāšanu Alina plāno nākamā gada sākumā. Pirms tam vēl ir jāiegādājas trūkstošais aprīkojums, jāpiestrādā pie dekorācijām. Taču viņa ir pārliecināta, ka viss izdosies.
Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 1100 uzņēmumi ar ukraiņu investīcijām. Tās ir vairāk nekā 3200 darbavietas. Kopā šie uzņēmumi nodokļos ir samaksājuši jau vairāk nekā 27 miljonus eiro.
