Sociologu pētījums: Igauņi aizvien mazāk brauc pēc alkohola uz Latviju

To Igaunijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri vismaz reizi mēnesī iegādājas Latvijā alkoholiskos dzērienus, samazinājās no 21% šī gada martā līdz 11% augustā, noskaidroja socioloģisko pētījumu firma “Kantar Emor”, vēsta Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR.

Pētījuma vadītājs Aivars Voogs norādījis, ka alkohola iegāde Latvijā vairs nav apzināta un sistemātiska alkohola krājumu papildināšana, un divreiz mazāk cilvēku tagad speciāli brauc uz Latviju pēc grādīgajiem dzērieniem.

Šogad Latvijā iegādātā alkohola īpatsvars kopējā Igaunijas dzērienu patēriņā bija 18%, bet vēl pērn tie bija 24%, bet alkohola patēriņa apjomi gada laika nav būtiski mainījušies. 

KONTEKSTS:

Igaunijā no 1.jūlija par 25% pazemināts akcīzes nodoklis daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Igaunijas valdība par šādu soli lēmusi maija nogalē, lai dotu iespēju vietējiem uzņēmējiem samazināt alkohola cenas un izbeigtu izplatīto praksi, kad privātpersonas brauc iepirkt grādīgos dzērienus uz Latviju.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") šo kaimiņvalsts lēmumu nosaucis par akcīzes karu. Sperot atbildes soli, Saeima  8.jūlijā grozīja Akcīzes nodokļa likumu, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā no šī gada 1.augusta līdz 2020.gada 29.februārim.

Likuma autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijā negatīvi ietekmēs Latvijas uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti