Dienas notikumu apskats

Valdība nolemj neizmantot pirmpirkuma tiesības uz Lielajiem kapiem

Dienas notikumu apskats

ES ārlietu pārstāve Mogerīni dosies pirmajā vizītē uz Krieviju

Sociālie partneri: Nodokļu reforma atrisināšot būtiskākās problēmas sistēmā

Sociālie partneri: Nodokļu reforma atrisināšot būtiskākās problēmas sistēmā

Patlaban nodokļu sistēma Latvijā līdzinās bedrainam ceļam – tā ir samudžināta, tādēļ veicina ēnu ekonomiku un uzkrauj pārlieku lielu nodokļu slogu godīgajiem nodokļu maksātājiem. Tā, paužot atbalstu iecerētajai ienākuma nodokļu reformai, izsakās gan arodbiedrības, gan lielākās uzņēmēju organizācijas.  

Organizācijas arī aicina nebremzēt reformas, un šim viedoklim pievienojas arī Latvijas Banka.

Līdz šim izmaiņas nodokļos notikušas pārlieku haotiski. Tā rezultātā izveidojusies nodokļu sistēma veicina ēnu ekonomiku un kavē Latvijas tautsaimniecības attīstību. Šādu pārliecību trešdien, 12.aprīlī, pauda nodokļu reformu apspriešanā iesaistītie Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderi.

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma, kurā galvenais akcents likts uz uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju izlīdzināšanu, viņuprāt, ir apsveicama.

„Šis ir tas brīdis, kad šīs izmaiņas ir jātaisa, jo, ja bizness un iedzīvotāji sajutīs, ka šīs pārmaiņas notiek, tas noteikti palielinās ekonomisko aktivitāti. Tas noteikti palielinās ienākumus gan biznesam, gan iedzīvotājiem,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš kā vienu no iemesliem, kādēļ steigšus jādomā par nodokļu sistēmas reformu, min demogrāfisko situāciju.

Bet Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste par galveno problēmu sauc pārmērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogu.

„Darbaspēka nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam Latvijā šobrīd ir tikpat augsts kā Zviedrijā,” viņš norāda.  

Piedāvātā reforma, kas paredz reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī uzņēmumu peļņas nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju izlīdzināšanu, viņaprāt, ļaus atrisināt būtiskākās nodokļu sistēmas problēmas.

„Problēma ir tā, ka mūsu nodokļu sistēmā laika gaitā ir izveidojusies situācijā, kad faktiski vienāds nodokļa objekts jeb ienākumi tiek aplikti ar ļoti dažādām nodokļu likmēm. Dažādiem ienākumu veidiem tiek piemērotas dažādas nodokļu likmes un dažāds nodokļu regulējums,” saka Rutkaste.

Latvijas Bankas ieskatā, pašreizējā sistēma arī veicinot uzņēmumu centienus apiet un izvairīties no nodokļiem, nevis attīstīties.

“Mēs esam radījuši tādu maziņu nodokļu optimizācijas paradīzīti, cilvēkiem ir iespēja pat legālā veidā minimizēt nomaksājamā nodokļa apjomu. Tautsaimniecībā tas ir negatīvi, jo tas liek pielikt daudz pūles un ieguldīt daudzus resursus, lai veiktu neproduktīvas aktivitātes, [..] tas nedod stimulu attīstīties,” norāda Rutkaste.

Diskusijā par reformas detaļām arī darba devēju un ņēmēju organizācijas gan ne visam ir piekritušas. Strīdi bijuši gan par to, vai iespējams par 1% palielināt sociālo nodokli, lai novirzīti šo daļu veselības aprūpes budžetam, gan par to, vai un kam atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes. 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzsver, ka ir jautājumi, kuros valdības sociālie partneri noteikti nepiekāpsies.

„Mēs esam kategoriski pret priekšlikumiem paaugstināt, vienalga darba devēju vai darba ņēmēju pusē, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas,” uzsver Baldzēns.

“Minēšu vienkāršu piemēru. Ja mēs salīdzinām kaut vai ar Igauniju, tad pie vidējās šogad prognozētās darba samaksas, sociālajās iemaksās darbinieks Latvijā samaksā par 1160 eiro vairāk nekā darbinieks Igaunijā pie tādas pašas darba samaksas,” norāda arodbiedrību līderis.

Tomēr gan darba devēju konfederācijā, gan Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, gan arodbiedrībās uzsver – par to visu var vienoties un tas nav iesmels negatīvi raudzīties uz reformas pieņemšanas iespējām.

“Tā cilvēku jauda ir jāatbrīvo lietām, kas ir uz produktivitāti orientētas, nevis uz procesu orientētas. Tas ir galvenais virziens, un faktisks, zināmā mērā, lielākie pretinieki ir tie, kas grib palikt tajā stāvoklī, kas ir uz procesu orientētas lietas, tai skaitā nodokļu izmaiņās,” saka Rostovskis.

Nodokļu reformu likumprojektu paketes apspriešanu Saeimā vajadzētu sākt vēl šovasar, pirms ķeršanās pie nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketes, uzskata valdības sociālie un sadarbības partneri.  

Bet šobrīd par nodokļu reformas detaļām turpinās diskusijas, ne vienmēr vieglas, un organizāciju pārstāvju teiktajā bija jaušamas bažas, ka šīs grūtības par detaļām var izmantot pret reformu kopumā.

“Ja kāds ir gudrāks, lai nāk palīdzēt, nevis sēž aizmugurē un kritizē. Tas ir izaicinājums, tā ir pārbaude visai mūsu sabiedrībai, vai mēs varam, vai mēs gribam, vai mēs spējam. Vai arī atkal sākas kaut kāds atsevišķs grupējums, kurš bremzē šos procesus vai grib atcelt,” pauda Latvijas Darbadevēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

“Mēs to nedrīkstam pieļaut. Sabiedrībai jābūt noskaņotai uz pārmaiņām, un tad mēs varam dot [papildu naudu] veselībai, izglītībai un visam pārējam,” sacīja Gavrilovs. 

Organizāciju pārstāvji gan vairījās nosaukt, kas tieši nodokļu reformu varētu vilcināt.

Vairākkārt gan tika piesauktas pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienība, kas teju vienīgā ar nepārprotamu atbalstu vilcinās, jo bažījas par reformas ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis gan sacīja, ka pašvaldības ir konstruktīvi noskaņotas, bet gaida precīzākus reformas ietekmes aprēķinus, kā tas ietekmēs pašvaldību budžetus un ko īsti nozīmē reformā plānotā pašvaldību daļa - 19,5% no kopējiem nodokļiem.  

Diskusijas par nodokļiem notiks arī rīt Nacionālās Trīspusējās padomes sēdē.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.

 

4 komentāri
kad būs progresīvais nodoklis?
Kāda liekulība! ... kad būs progresīvais nodoklis?
???
kaut kā nemanu vienprātību reformā, arī optimisms ir zudis, Gavrilovs histēriski kliedz...
Nu re
Zagļi un blēži neko labu nepārveidos-vēl sūdīgāk tautai kļūs.
Juris
Šī reforma ir arī pretnabadzības/labklājības virzienā........ kaut kas ir jāmaina uz labu....... arī valdībai jāsliecas atbalstīt pozitīvās pārmaiņas......
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti