„Knapi 20% ir izpildīti no tā, ko mēs gribējām, un pārējais ir pievilkts aiz matiem. Bet trakākais kas mūs sajūsmināja, ka instrumenti ekonomiskā izrāviena panākšanai ir pilnīgi citi. Vakar kamera saņēma, ka Eiropas Savienība piešķir apbalvojumu Latvijai par labāko nodokļu regulējumu. Un tajā paša dienā mēs skatām un cīnāmies ar deputātiem par to, ka viņi šo regulējumu grib ielikt atvilktnē un pacelt no 9% uz 15%," norāda Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune.
Arī pašvaldības nav mierā ar budžetu. „Otro gadu turpinās izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodokļu ietekmējošos faktoros. Gan pagājušajā gadā samazinātais iedzīvotāju nodokli, gan šogad izmaiņas, kas skar šo ieņēmumu samazinājumu. Tajā pašā laikā kompensācija pašvaldībām nenotiek. Šobrīd pašvaldību intereses nav respektētas," saka Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.
Trūkumus saskata arī arodbiedrības. „Šis budžets ir tapis ļoti pretrunīgi un samocīti, tāpēc nav viengabalaini vērtējams. Piemēram, virkne profesiju ir atguvušās no krīzē zaudētā 25-30%. Pārējais paliek kaut kur nezināmā nākotnē ierakstīts. Mums saka, ka 2014.gadā skaidri zināms, par 2015.gadu mēs nezinām. Tieši tāpēc arodbiedrības precīzi sacīja, ka grib runāt par minimālās algas kāpumu 2015. un 2016.gadā. Vesela virkne tādi jautājumi, kas ir miglā tīti un mēs tos gribētu risināt nevis paslaucīt zem deķa," pauž Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības pārstāvis Egils Baldzēns.
