Rāvis situāciju raksturoja kā „milzīgu afēru no VVD puses”, jo gudrona dīķI nav dienesta teritorija, bet gan pieder valstij Zemkopības ministrijas personā un to apsaimnieko „Latvijas Valsts meži”. Turklāt pasūtītājs īsti nezinot, ko pats vēlas.
„Katra saimnieka pienākums ir par izdarīto darbu samaksāt, un, ja celtnieks nepatīk, uztaisīt mierizlīgumu, samaksāt par to, kas godīgi izdarīts un tad tālāk darīt, ko nu paši vēlas,” komentēja Rāvis.
Būvnieka ieskatā VVD nelikumīgi vēlas lauzt noslēgto līgumu un tiesā ir iesniegta prasība. Viņš arī pieļāva, ka par to varētu panākt mierizlīgumu jebkurā laikā, ja tikai otra puse nemēģina veidot "kādas afēras”.
Kopumā situāciju Rāvis raksturoja kā ļoti aizdomīgu, sakot, ka „VVD mēģina tikt vaļā no esošā uzņēma un objektā dabūt iekšā savu uzņēmēju, kuram iedot lielākus apjomus”.
Savukārt VVD, komentējot Rāvja izteikumus, paziņojumā medijiem pauda, ka būvnieks jaunu mierizlīgumu nav piedāvājis.
„Pirms līguma laušanas „Skonto Būve” piedāvāja vairākus mierizlīguma ceļus, taču VVD, kā nodokļu maksātāju naudas pārvaldnieks šajā projektā, uzskatīja, ka šie varianti valstij ir klaji neizdevīgi,” norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Vēstīts arī, ka VVD un "Skonto būvei" vairākkārt bijušas nesaskaņas projektā "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi". Uzņēmums pārmeta VVD gan sabiedrības maldināšanu par patieso gudrona apjomu, gan arī nemaksāšanu par padarītajiem darbiem. Saistībā ar maksājumu kavējumu uzņēmums vērsās tiesā pret VVD.
Vēlāk VVD nolēmis pārtraukt līgumu ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanāciju, skaidrojot to ar uzņēmuma paziņojumiem un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu.
Pašlaik abu pušu strīds ir ievilcies. Augusta beigās bruņota privātā apsardzes kompānija VVD uzdevumā ielauzās "Skonto būves" objekta pie Inčukalna gudrona dīķa apsargātajā un norobežotajā teritorijā. Saistībā ar notikušo uzņēmums lūdza Valsts policiju sākt kriminālprocesu.
Saskaņā ar 2010.gadā noslēgto līgumu dīķu sanācijai bija paredzēts novirzīt 28,5 miljonus eiro. Taču pērn maijā finansējums par sanācijas darbiem palielināts līdz 42,7 miljoniem eiro. Tas saistīts ar "gudrona izpētītajām netipiskajām īpašībām un ar tām saistīto sanācijas procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu maiņu".
VVD norāda, ka par jau paveiktajiem darbiem "Skonto būvei" līdz šim izmaksāti aptuveni 26,5 miljoni eiro no kopējās līguma summas - 42,7 miljoniem eiro. Atlikušais finansējums jāapgūst līdz 2019. gadam, lai nezaudētu 70% ERAF līdzfinansējuma.
