Skaitļi un fakti: Zemāk atalgoto darbavietu skaits nākotnē saruks visstraujāk

Covid-19 pandēmija daudz straujāk ir iekustinājusi pārmaiņas darba tirgū, kas ir saistītas ar attālināto darbu un informācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošanu. Pētījumi liecina, ka pēc pandēmijas dažas no iepriekš salīdzinoši maz izmantotām darba formām iegūs daudz lielāku nozīmi. Savukārt automatizācija nākamās desmitgades laikā liks mainīt profesiju vienam no katriem 16 strādājošajiem. Turklāt milzīgs izaicinājums būs tieši zemāk atalgoto darbinieku kvalifikācijas celšana, jo viņiem pieejamo darbavietu skaits saruks visstraujāk.

Jaunās darba formas uz palikšanu

Eiropas Savienības (ES) aģentūras “Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds” (“Eurofound”) pētījums par jaunajām darba formām liecina, ka Eiropā joprojām dominē standarta beztermiņa pilna laika darba līgumi. Vienlaikus jau pirms pandēmijas attīstījās virkne ar jaunām darba formām. Dažām no tām pandēmija ir devusi papildus grūdienu attīstībai, bet dažas tieši otrādi – ir ietekmējusi negatīvi.

Skaitļi un fakti: Zemāk atalgoto strādājošo darba vietu skaits nākotnē saruks visstraujākInguna Ukenābele

Pirmkārt jau jāmin, ka pandēmijas laiks jaunus apmērus piešķīra attālinātajam darbam un būtu grūti atrast uzņēmumu un iestādi, kas īsāku vai ilgāku laiku to nebūtu izmēģinājis. Tieši par šo darba formu ir arī pilnīgi skaidrs, ka tā būs uz palikšanu, iespējams, modificējoties atkarībā no katra uzņēmuma darbības specifikas un variējot no pilnībā attālināta darba līdz tam, ka darbinieks no mājām vai citas vietas strādā pāris reižu mēnesī.

Tāpat “Eurofound” ieskatā daudz lielāki apjomi ir gaidāmi tā saucamajam “platformu” darbam, kurš paredz, ka pakalpojumi klientiem tiek sniegti, izmantojot tiešsaistes platformas vai mobilās aplikācijas, un visbiežāk šādu iespēju lieto pašnodarbinātie. Latvijā zināmākie piemēri tam ir ēdienu pasūtīšana un taksometru pakalpojumi. Tāpat pandēmijas laikā bija uzņēmumi, kuriem vai nu pēkšņi darbinieki palika bez darba vai arī gluži pretēji – to sāka trūkt kāda konkrēta darba izpildei, piemēram, veikalos interneta pasūtījumu sagatavošanai un izvadāšanai, daudzos uzņēmumos pēkšņi vajadzēja jaunus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus.

Tādēļ, pēc “Eurofound” domām, daudz pazīstamāka tagad ir kļuvusi tāda forma kā darbinieku noma no cita uzņēmuma uz noteiktu laiku vai konkrēta uzdevuma izpildei.

Savukārt triecienu pandēmija varētu būt devusi tiem, kuri slēguši terminētus darba līgumus vai strādāja neregulāri, jo tieši šāda veida darbiniekus uzņēmumi atbrīvoja pirmos, kad saskārās ar pandēmijas radīto krīzi.

Daudziem būs jāceļ kvalifikācija

Kā redzams, tad visas darba formas, kuru attīstībai pandēmija ir devusi papildus grūdienu, saistītas ar informācijas tehnoloģijām un to lietošanas prasmēm. Tādēļ kāds cits pētījums liecina, ka ir vesela virkne strādājošo, kuriem nāksies celt savu kvalifikāciju, ja viņi gribēs palikt darba tirgū.

Konsultāciju kompānija “McKinsey & Company” ir veikusi pētījumu par pandēmijas ietekmi uz darba tirgu astoņās pasaules lielākajās ekonomikās, tostarp Eiropā – Vācijā, Francijā, Spānijā un Lielbritānijā, un uzsver, ka pandēmija pirmo reizi ir radījusi jautājumu par to, ko darbā nozīmē fiziskie kontakti un cik viegli vai grūti tos ir aizstāt ar IT risinājumiem. Turklāt secinājums ir, ka dažkārt mēs uz nozarēm skatāmies vienkāršoti. Piemēram, ir pieņemts domāt, ka veselības aprūpe bez fiziskas saskarsmes nevar iztikt. Tā tas patiešām ir, ja runa ir par ārstiem un medmāsām, taču veselības aprūpē ir vēl virkne nodarbināto, piemēram, administrācijas, laboratoriju darbinieki, kuriem fiziska saskarsme ar klientiem vai savstarpēji nemaz nav būtiska. Tādēļ attālināts darbs un citas jaunas darba formas ir iespējamas visās nozarēs.

“McKinsey” arī ir analizējis aptuveni 800 profesiju darba pienākumus minētajās astoņās valstīs,  un viņu secinājums ir, ka attīstītās ekonomikās bez produktivitātes zuduma pilnībā vai līdz trīs darba dienām nedēļā attālināti var strādāt 20–25% nodarbināto. Tas ir četras līdz piecas reizes vairāk, nekā tas notika pirms pandēmijas.

Vienlaikus secināts, ka dažas lietas, kuras tehniski var veikt attālināti, faktiski tomēr labāk ir darīt klātienē. Tas attiecas uz pārrunām, biznesam kritiski svarīgu lēmumu pieņemšanu, jutīgas informācijas nodošanu, jauno darbinieku ievadīšanu darbā.

Pētījumā arī tiek prognozēts, ka pandēmijas ietekme uz noteiktām profesijām varētu būt pat lielāka, nekā tika prognozēts tās sākuma posmā. Negatīvāka ietekme, nekā tika domāts iepriekš, varētu būt uz ēdināšanas sektorā un klientu apkalpošanā strādājošajiem, kā arī darbiniekiem, kuri birojos pilda mazāk kvalificētus darbus. Savukārt, augot e-tirdzniecībai, vairāk darbinieku, nekā tika lēsts pandēmijas sākumā, vajadzēs noliktavu un loģistikas sektorā.

Turklāt vēl viena iezīme, ko nesīs līdzi daudz straujāka automatizācija un IT risinājumu ieviešana, ir tā, ka vairāk darbu zaudēs mazāk kvalificētie un zemāk atalgotie darbinieki. Tas nozīmē, lai paliktu darba tirgū, daudziem no viņiem neatliks nekas cits, kā celt savu kvalifikāciju. “McKinsey” pētnieki norāda, ka tieši darba pieaugums augstāk apmaksāto darbinieku segmentā un tā samazināšanās zemāk apmaksāto darbinieku segmentā attīstītajās valstīs nākamajos gados kļūs par ļoti lielu izaicinājumu.

Pētnieku prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam vienam no 16 strādājošajiem nāksies mainīt profesiju un tas ir par 12% vairāk, nekā tika prognozēts pirms pandēmijas.

Tostarp no pētījumā analizētajām Eiropas valstīm Vācijā līdz 2030. gadam profesiju var nākties mainīt 9,2%, Francijā – 8,7%, Spānijā – 8,3%, bet Lielbritānijā – 8,1% strādājošo.

Turklāt, ja pirms pandēmijas tika prognozēts, ka aptuveni 6% strādājošo būs jāceļ sava kvalifikācija, lai varētu pretendēt uz labāk apmaksātu darbu, ja viņi grib palikt darba tirgū, tad pašlaik tā jau ir aptuveni puse no tiem, kuriem nāksies mainīt darbu. Tādēļ turpmāk ļoti liela nozīme būs arī valstu atbalstam, lai nodrošinātu tālākizglītību un pārkvalifikācijas iespējas iedzīvotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt