“Ļoti lielais strādājošo cilvēku procents Latvijā ir posta un nabadzības sekas. Bez šaubām, daudzi vecāki, kuri tagad piespiesti sūtīt savus bērnus dažukārt grūtā darbā, to nedarītu, ja smagie apstākļi viņus uz to nespiestu. Tāpat to nedarītu vīri ar savām sievām un bērni ar saviem sirmajiem vecākiem, kuri normālos apstākļos mierīgi atpūstos no sava mūža darbiem," 1929. gadā rakstīts Valsts statistiskās pārvaldes izdevumā.
"Bez tam Latvijā krīt svarā, ka saimnieciskā un politiskā dzīvē sieviete ir pilnīgi līdztiesiska vīrietim un ka pie mums gandrīz pilnīgi trūkst aizspriedumu, kuri dažās citās zemēs vai nu apgrūtina, vai pilnīgi noliedz sievietei strādāt vienu vai otru darbu," teikts 1929. gada izdevumā.
Mūsdienās nodarbinātības līmeni rēķina no iedzīvotājiem darbspējas vecumā (15-64), nevis no visiem iedzīvotājiem. 2017. gadā Latvijā tas bija 70,1%, Zviedrijā – (visaugstākais) 76,9%, Itālijā – (viszemākais) 58,0%.
