Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati liecina, ka visstraujākais kritums Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopproduktā (IKP) notika 2020. gada otrajā ceturksnī, kad salīdzinājumā ar gada pirmajiem mēnešiem ekonomika sarāvās par vairāk nekā desmitdaļu jeb 11,2%. Tas ir teju divas reizes vairāk nekā 2009. gada sākumā, kad tika piedzīvots finanšu krīzes zemākais punkts.
Tomēr atšķirībā no finanšu dižķibeles laika, šoreiz notika arī ļoti strauja atgūšanās, jo jau trešajā ceturksnī pret otro ES IKP palecās par 11,7%. Galvenokārt tas ir skaidrojams ar plašajām atbalsta programmām, kuras tika ieviestas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, kā arī ar to, ka daudzas nozares saprata, ka pandēmija tās nemaz būtiski neskar un iemācījās ar jaunajiem apstākļiem un ieviestajiem ierobežojumiem sadzīvot. Savukārt 2020. gada pēdējā ceturksnī ekonomikas izaugsme atkal sabremzējās, jo sākās Covid-19 uzliesmojuma otrais vilnis un atkal tika ieviesti stingrāki ierobežojumi, lai mazinātu vīrusa izplatību Eiropā.
Neraugoties uz zigzagveida lēkāšanu ekonomikā, 2019. gada IKP apjomus joprojām nav izdevies sasniegt, un tas tiek prognozēts vien nākamajā gadā.
Tomēr situācija pērn ir labāka, nekā vairums lēsa vēl pagājušā gada vidū. Jāatgādina, ka Eiropas Komisija pērn vasarā 2020. gadā paredzēja ES ekonomikas kritumu par 8,3%, bet faktiski tas pērn bija 6,1%.
Pavasaris bijis cerīgs
2021. gada martā apritēja gads, kopš Eiropa sadzīvo ar Covid-19. Tieši tādēļ visi ar interesi gaidīja tieši 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus. Kaut arī salīdzinājums ir nosacīts, jo pandēmijas ietekme sāka izpausties tikai pagājušā gada trešajā mēnesī, zināmus secinājumus var jau izdarīt. Un tie ir daudz labāki, nekā tika domāts pērn. Ir redzams, ka astoņās no 27 ES dalībvalstīm IKP 2021. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, ir pat plusos. Turklāt tas noticis par spīti tam, ka šogad pirmajos mēnešos daudzviet vēl pilnā sparā plosījās Covid-19 kārtējais uzliesmojums. Ekonomikas izaugsme bijusi arī mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
Sliktākie rezultāti ir Portugālē, Austrijā un Spānijā. Tomēr arī tur ekonomikas kritums svārstās ap 5–4%, kas pandēmijas apstākļiem nemaz nav tik slikts rezultāts.
Latvijai, atšķirībā no kaimiņvalstīm, 2021. gada pirmajā ceturksnī ekonomiku nav izdevies aizstūrēt līdz “plusiem” un mūsu IKP, salīdzinot ar to pašu laiku pirms gada, piedzīvojis kritumu par 1,2%, kas arī atbilst vidējiem ES un eirozonas rādītājiem (metodoloģijas atšķirību dēļ Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes aplēstais Latvijas IKP kritums pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu, ir 1,3%).
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka Latvijas ekonomikā 2021. gads tomēr ir sācies ar mazāku ekonomikas kritumu, nekā sākotnēji lēsts, un ekonomikas zaudējumi Covid-19 otrajā vilnī ir bijuši mazāki nekā pirmajā vilnī.
"Šāds relatīvi labāks ekonomikas sniegums ir saistīts ar to, ka uzņēmēji un ekonomika turpina pielāgoties Covid-19 ierobežojumiem un ārējais pieprasījums rūpniecībā šobrīd ir ļoti spēcīgs, kas veicina eksporta pieaugumu. Papildus tam no valsts puses kopš janvāra tika būtiski palielināts atbalsts ekonomikai un ekonomikas relatīvi labais sniegums daļēji notiek arī uz valsts parāda pieauguma rēķina," teica Āboliņš.
Tomēr viss nav nemaz tik labi, ja paskatāmies uz kaimiņu rezultātiem, jo pēdējos divos ceturkšņos Latvijas ekonomikas sniegums ir bijis būtiski vājāks nekā Lietuvā vai Igaunijā,
un ekonomikā riskējam atpalikt no kaimiņiem.
"Protams, šie joprojām ir sākotnējie dati, un Latvijai ir lielāks atkopšanās potenciāls, piemēram, aviācijā. Tomēr kopš pandēmijas sākuma Latvijas ekonomika no kaimiņiem jau atpaliek par 4–6%. [..] Man šobrīd vairs nav pārliecības, ka Covid-19 krīzes radītās plaisas Baltijas valstīs izzudīs dažu ceturkšņu laikā. Tas var prasīt vairākus gadus," sacīja Āboliņš.
Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka Latvijas IKP pirmā ceturkšņa dati uz Baltijas kaimiņvalstu fona ir vājš iznākums.
Gaida pilnīgu atkopšanos
Tikmēr pilnīga atgriešanās tajā punktā, kurā ekonomika atradās pirms pandēmijas, tiek gaidīta 2022. gadā.
Eiropas Komisijas šā gada pavasara ekonomikas prognozē teikts, ka izaugsmes tempi Eiropas Savienībā joprojām būs atšķirīgi, taču sagaidāms, ka līdz nākamā gada beigām ekonomika visās dalībvalstīs atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Galvenais izaugsmes virzītājspēks pēc Eiropas Komisijas domām būs privātais patēriņš, ieguldījumi un augošais eksports, jo atkopšanās paredzama arī galvenajos Eiropas eksporta tirgos. Vismaz tuvākajā laikā Eiropa neapturēs arī palīdzības programmas. Paredzams, ka publisko ieguldījumu īpatsvars Eiropas IKP sasniegs augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā un galvenais to virzītājspēks būs programma “NextGenerationEU” ar Atveseļošanas un noturības mehānisma naudu centrā.
Kopumā ES ekonomikai 2021. gadā tiek prognozēta izaugsme par 4,2%, bet nākamgad – par 4,4%.
Latvijai Eiropas Komisija 2021. gadā prognozē IKP pieaugumu par 3,5%, bet nākamgad – par 6%. Kaut arī Igaunijai un Lietuvai pērn ekonomikā bijis mazāks kritums par Latviju, nākamajos gados izaugsme kaimiņos tiek prognozēta mērenāka. Igaunijā 2021. gadā – par 2,8%, nākamgad – par 5%, Lietuvai attiecīgi – par 2,9% un 3,9%.
Uz atgūšanos cer arī Latvijas ekonomisti. Dainis Gašpuitis uzsver, ka jau kopš aprīļa ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atgūšanās iezīmes. Turklāt maijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz pirmspandēmijas līmenim – 104,2 punktiem.
"Turpmāk ekonomika atbrīvosies no ierobežojumiem un rādītāji kļūs arvien pozitīvāki. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē atgūšanās kļūs vēl pārliecinošāka, kaut riski saglabājas. Jāņem vērā, ka pašreizējais saslimstības kritums ataino arī sezonalitātes, ne tikai vakcinācijas ietekmi. Tātad, lai arī vakcinācija ir uzņēmusi labu tempu, tas drīz bremzēsies. Tas nozīmē, ka uz rudeni, kad vīrusa riski no jauna saasināsies, var prognozēt, ka ierobežojumu režīms, atspoguļojot vakcinācijas līmeni dažādos reģionos, būs atšķirīgs," pauda Gašpuitis.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš prognozēja, ka 2021. gadā turpmākajos ceturkšņos ir gaidāma spēcīga ekonomikas izaugsme, un domājams, ka Latvijas IKP 2021. gadā gandrīz atgriezīsies 2019. gada līmenī.
"Nākamgad ekonomika spers platu soli, lai noķertu pirmspandēmijas tendenci, citiem vārdiem, tā dziedēs globālās krīzes ievainojumus, pamazām novērsīs šo notikumu radīto ietekmi uz tautsaimniecības potenciālu. Liela daļa Eiropas valstu varētu sapņot par šādu scenāriju," IKP izaugsmes tendences vērtēja Strautiņš.
