„Satiksmes ministrija, protams, ir ļoti skeptiska un iebilst pret ieceri ieviest nodokli [ostām]. Pirmkārt, mēs nesaprotam, kas tas ir par nodokli. Otrkārt, nesaprotam, kādā veidā 30 miljonus latu var iekasēt no šī nodokļa,” sacīja Matīss.
Viņš norādīja uz Rīgas brīvostu, kuras apgrozījums pērn bija 32 miljoni latu: „Tad aptuveni pusi vajadzētu Rīgas ostai noņemt. (..) Uz pusi palielinot pārkraušanas tarifus, ogles, naftas produkti automātiski aiziet no mūsu ostām, jo mēs jau tagad ļoti stingri konkurējam gan ar Tallinu, gan Klaipēdu.”
Ministrs arī pauda, ka, samazinoties pārkraušanas apjomiem, samazināsies arī apgrozījums uz dzelzceļa. „Esam parēķinājuši, ka katra pārkrautā tonna ir kopā mūsu tautsaimniecībā ar visām saistītajām nozarēm. Ja mēs zaudējam 20 miljonus tonnu ogles, tad tie ir 200 miljoni latu,” rēķināja ministrs.
„Vienkārši ieviest nodokli tikai tāpēc, lai mēs cerētu, ka iekasēsim naudu, būtu diezgan bezjēdzīgi. Vajadzētu paklausīties, ko par to saka Pasaules Bankas eksperti, kas par šo nodokli jau izteikušies.Varbūt ir kādi citi veidi, kā ostu pārvaldību uzlabot, tādējādi varbūt pat iekasējot vairāk, bet nesagraujot mūsu loģistikas sistēmu un ostu infrastruktūru,” norādīja ministrs.
Iepriekš ziņots, ka Reformu partija (RP) būtisku valsts budžeta papildinājumu redz ostu nodevu ieviešanā. Arī Ārvalstu investoru padomē pauda atbalstu ostu nodevas ieviešanai, lai papildinātu valsts budžetu.
Savukārt ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) norādīja - lai varētu pievērsties ostu nodevas ieviešanai, trūkst aprēķinu, un piedāvājums ir tikai idejas līmenī.
