Speciālisti prognozē sliktāko sezonu pēdējo 10 – 15 gadu laikā, un galvenais iemesls – būs jūtami mazāk viesu no Krievijas un Ukrainas. Piedevām vēl Maskava aizliedza saviem armijas un drošības dienestu ierēdņiem atpūstiem valstīs, kas atbalsta ekonomiskās sankcijas, tai skaitā arī Bulgārijā, kā arī atcēla tradicionālās bērnu un pensionāru atpūtas dotācijas, tā kā gribētājiem sauļoties pie Melnās jūras nāksies maksāt pašiem.
Nozares pārstāvji neizslēdz variantu, ka daudzām atpūtas bāzēm nāksies samazināt darba apjomu vai pat vispār slēgt durvis. Īpaši tām, kas “specializējušās” uz grupām no Krievijas.
Pēc tūrisma ministres Nikolinas Angelkovas domām, situācija tiek lieki dramatizēta, jo ar tādu antireklāmu tiek panākts pilnīgi pretējs efekts. Tā vietā labāk būtu jāakcentē pozitīvo un reklamēt tūrisma iespējas, aktīvi piedaloties visās tematiskajās izstādēs un gadatirgos.
“Lai kompensētu krievu un ukraiņu tūristu skaita samazināšanos, plānojam uzņemt vairāk viesu no Vācijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas, arī Skandināvijas valstis izrāda nopietnu interesi. Negribu apgalvot, ka viss būs ideāli, taču nekādā gadījumā nevajadzētu zīmēt apokaliptiskas ainas,” uzsvēra Angelkova.
Ministrija apņemas organizēt speciālus tūrisma maršrutus ārzemju žurnālistiem reklāmas nolūkos, tiks optimizēts vīzu režīms gan cenu, gan laika ziņā. Ir priekšlikumi visiem bulgāru izcelsmes ukraiņu pilsoņiem, kā arī bērniem un cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem izsniegt iebraukšanas atļaujas bezmaksas.
Aktīvās sezonas laikā Ārlietu ministrija norīkos savus ierēdņus uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Kijevu un Odesu, kas dos iespēju ik dienas apstrādāt līdz sešiem tūkstošiem dokumentu. Baltkrievu tūristiem, kas iebrauc no Polijas un Slovākijas puses, tiks izsniegtas Šengenas vīzas.
Problēmas skar galvenokārt lielos viesnīcu kompleksus, kas orientējas uz zema budžeta grupām un bieži neatbilst modernajām tūrisma tendencēm.
Izdevīgākā situācijā būs mazās ģimenes viesnīciņas un hoteļi, kur attieksme pret katru ciemiņu ir individuāla, tiek piedāvāti interesanti tūrisma maršruti un SPA procedūras, kā arī iespējas tautiskā atmosfērā nobaudīt nacionālos ēdienus, kas pagatavoti no ekoloģiski tīriem vietējiem produktiem.
Lai gan tūrisma sektors Bulgārijā ir 100 % privāts, vietējie biznesa pārstāvji uzskata, ka tādos krīzes apstākļos nepieciešams arī valsts atbalsts, īpaši salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem – Turciju un Grieķiju, kur, piemēram, daudzviet iespējams par pakalpojumiem maksāt rubļos, kas neitralizē starpību valūtas kursos, pludmales ir bezmaksas, un ar mērķi pievilināt vairāk atpūtnieku, nereti tiek pielietots atklāts cenu dempings. Lai saglabātu nostalģisko krievu tūristu grupu interesi par atpūtu saulainajā Bulgārijā, sociālajos tīklos pat izskanēja aicinājumi uz protesta gājieniem, kā arī prasība nozari ekonomiski stimulēt.
Līdz aktīvās sezonas sākumam vēl ir pāris mēnešu, un konkrētus skaitļus prognozēt ir pagrūti. Nepieciešams apvienot gan oficiālo iestāžu, gan privātā sektora pūliņus, uzlabot Melnās jūras piekrastes infrastruktūru, un maksimāli izmantot iespējas, ko piedāvā golfa, medību un vīna, kultūras un pasākumu tūrisms.
