Sākas valsts budžeta plucināšana – pašvaldības un ministrijas prasa vairāk, eksperti mudina pietaupīt

Šonedēļ valdība ķersies pie šā gada valsts budžeta izstrādes jautājumiem. Galvenais Finanšu ministrijas un arī valdības izaicinājums būs - kā ar ierobežoto naudas maku apmierināt augošās vajadzības, piemēram, algu paaugstināšanai publiskajā sektorā. Pašreizējās aplēses rāda, ka izaugsme šogad būs trīs procentu apmērā, tomēr ar to neizdosies izvairīties no budžeta deficīta, kas jau tiek prognozēts ar atkāpēm salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Jaunais premjers gan solījis finanšu lietās būt īpaši disciplinēts.

Sākas valsts budžeta plucināšana – pašvaldības un ministrijas prasa vairāk, eksperti mudina pietaupītEdgars Kupčs

    Ar valsts budžeta likumprojektu saistītos jautājumus rītdienas valdības sēdē ministri plāno skatīt aiz slēgtām durvīm. Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto valsts budžeta izstrādes grafiku šā gada budžeta projektu valdība varētu apstiprināt pēc mēneša - 5.martā -, un Saeimā budžetu plānots iesniegt 8. martā. Savukārt rīt valdība iepazīsies ar makroekonomiskajiem rādītājiem un budžeta prognozēm nākamajai trīsgadei.

    "Ņemot vērā prognozes, ir noteikts, ka izaugsme būs 3%. Mēs esam vienojušies, ka budžets tiks veidots atbildīgi un valdību veidojošās partijas budžeta otrajā lasījumā nesniegs priekšlikumus," saka finanšu ministrs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības".

    Jau pašlaik zināms, ka budžeta deficīts būs ar lielākām atkāpēm nekā citus gadus.

    Jaunākie Finanšu ministrijas aprēķini rāda, ka tā sauktā fiskālā telpa jeb valdībai pieejamā nauda papildu vajadzību segšanai būs negatīva – tas nozīmē, ka kaut kur jāatrod 34 miljoni eiro, lai segtu jau apsolītās lietas.

    Tas ir ne tikai mediķu algu kāpums no šā gada, bet arī jau rudenī sāktās lietas – pedagogu un tiesnešu algu palielinājums, tāpat izdienas pabalsti iekšlietu un tieslietu nozarēs strādājošajiem, arī garantēto uzturlīdzekļu kāpums. Par papildu naudas meklējumiem vairāk stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme:

    "No 4. februāra tiks pieņemti galīgie lēmumi. Tad mēs varēsim runāt par bužeta deficītu. Šobrīd mēs strādājām ar tiem jautājumiem, kas saistīti ar ienākumu palielināšanu attiecībā uz ēnu [ekonomikas apkarošanas] pasākumiem. Strādājam ar kapitālsabiedrībām un skatāmies dividenžu virzienā. Attiecībā uz 2019. gadu tiks palielināts dividenžu apmērs no kapitālsabiedrībām, kas arī ir kā kompensējošais pasākums, kas saistīts ar mediķu algu palielinājumu."

    Izrevidējot finanšu saimniecību, ministrija ir atradusi papildu 51 miljonu eiro. Taču ministrijas prioritāro pasākumu finansēšanai prasa papildu 1,1 miljardu eiro. Pret aptuveni deviņus miljardus lielo budžetu tie ir ievērojami prasījumi, kas tradicionāli netiks apmierināti. Savukārt pašvaldībām valsts nāks talkā vairāk, saka finanšu ministrs Reirs:

    "Pašvaldībām būs nodrošināti stabili budžeta ieņēmumi 2019. gadā, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu visām pašvaldībām pieaug."

    Tā sauktā tehniskā budžeta apstākļos, kad ik mēnesi tērēt atļauts vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada, daļa pašvaldību šā gada budžetus jau tomēr pieņēmušas. Tomēr vietvarās valdot neziņa saistībā ar aizņemšanās iespējām. 

    "Pašvaldībām ir iesāktie projekti, Eiropas fondi. Jaunām aktivitātēm tādu iespēju nav. Daudzi projekti, kas ir iesākti, bet nav realizēti, varētu tikt apturēti," norāda Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis no Zemnieku savienības.

    Par būtisku prasību pašvaldības dēvē aicinājumu nodrošināt ieņēmumu stabilitāti ilgtermiņā. Patlaban pašvaldību daļa ap desmit miljardu eiro lielajā kopbudžetā nesasniedz pusotru miljardu. Lai izslēgtu ikgadējās politiskās cīņas starp centrālo valdību un pašvaldībām, tās prasa stingri noteikt pašvaldībām ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas pašlaik ir 80%.

    Par nopietnāku ilgtermiņa plānošanu runā arī Valsts kontrole, kas katru gadu revidē valsts budžetu. Valsts kontroles padomes locekle Zita Zariņa atturas no ieteikumiem šā gada budžeta veidošanā, bet vērš uzmanību uz iepriekš atrastajiem trūkumiem.

    "Trūkst ilgtermiņa domāšanas, kas nozīmē, ka mēs dzēšam šodienas ugunsgrēkus, bet nepietiek enerģijas, kā šis katra gada apstiprinātais budžets palīdz mums sasniegt lielos mērķus," saka Zariņa.

    Ministrijas, Finanšu ministrija, valdība un Saeima ne visai labi sadarbojas, jo mērķis visiem ir kopīgs, bet intereses katram savas.

    Par neaizraušanos ar tēriņiem regulāri runā arī Fiskālās disciplīnas padome, kuras vadītājam Jānim Platajam gan vēl nav izdevies pierunāt politiķus sākt veidot uzkrājumus. Padome aicina uz intensīvāku budžeta konsolidāciju.

    "Pilnīgi skaidrs ir tas, ka jaunām lietām, jaunām iniciatīvām naudas līdzekļu nav. Pašlaik ekonomikā ir labie laiki, bet labajos laikos mēs strādājam ar diezgan prāvu deficītu," piebilst Platais.

    Pirms desmit gadiem pieredzētā finanšu krīze gan tik sāpīgā variantā atkārtoties īsti nevarot, jo mūsu valsts ekonomika pašlaik ir visai spēcīga, norāda Fiskālās disciplīnas padome. Pērn decembrī Fiskālās disciplīnas padome paziņoja, ka šā gada budžetā varētu būt jāmazina izdevumi par 141 miljonu eiro.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti