Kopējais darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir krietni lielāks nekā kaimiņvalstīs, kas tiešā veidā atsaucas gan uz uzņēmumu konkurētspēju, gan darbinieku maciņiem. Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aprēķiniem – uzņēmums Latvijā par vienu strādājošo gadā samaksā par 2000 eiro vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Tātad vidēji liels uzņēmums ar 400 darbiniekiem Latvijā gadā nodokļos samaksā par 800 000 eiro vairāk nekā līdzīga izmēra komersants kaimiņos.
"Tā ir pietiekami liela starpība, ko varētu ieguldīt, vai nu samaksājot cilvēkiem vairāk, vai trīs, četru gadu laikā uzņēmums uzkrātu pietiekamus līdzekļus, lai uzbūvētu vēl vienu fabriku,"
uzsvēra LDDK prezidents Andris Bite.
Viņš ir pārliecināts, ka darbaspēka nodokļu samazināšana kalpotu arī par stimulu uzņēmējiem iznākt no pelēkās zonas un rezultātā – valsts budžeta ieņēmumi pat pieaugtu. Arī arodbiedrības piekrīt, ka darbaspēka nodokļiem jābūt konkurētspējīgiem, bet norāda, ka samazinājums nedrīkstētu skart sociālās iemaksas.
"Mēs noteikti ceram, ka valdība mūs sadzirdēs un mēs varēsim paaugstināt to summu, par kuru uzņēmējs tiek atbrīvots no ienākuma nodokļa, ja viņš sniedz saviem arodbiedrības biedriem, saviem darbiniekiem kādu labumu. Tā summa līdz šim bija 480 eiro gadā, kuru mēs gribētu dubultot vismaz," norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde.
Tāpat arodbiedrības cer, ka arodbiedrību biedra naudas netiks apliktas ar ienākuma nodokli, kas tika solīts priekšvēlēšanu laikā.
Bez darba devējiem un arodbiedrībām jaunajā sadarbības sanāksmju formātā nodokļu pārskatīšanai piedalās arī Latvijas Pašvaldību savienības, Zinātņu akadēmijas, Ārvalstu investoru padomes un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Iecerēts, ka tā uz sēdēm sanāks vismaz reizi mēnesī.
