Ķekavas apvedceļa plāni ir grandiozi. Tas būs 17,5 kilometrus garš, lielākā daļa no tā būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām.
Uz apvedceļa būs četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, kā arī vēl citi satiksmes infrastruktūras objekti, stāsta LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.
Plānotais projekta īstenošanas laika grafiks:
- kvalifikācijas kārtas izsludināšana – 29.11.2018.
- kvalifikācijas dokumentu iesniegšana – 16.01.2019.
- labākā un galīgā piedāvājuma iesniegšana – 11.2019.
- uzvarētāja paziņošana – 12.2019.
- finanšu noslēgums un PPP līguma noslēgšana – 03.06.2020.
- projektēšana un būvniecība – 2020.-2023.
Bauskas šosejas (E67/A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī. Satiksmes intensitāte tur ir ap 17 000 transporta vienību diennaktī, turklāt šis ceļa posms šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu.
Lielākā satiksmes intensitāte valstī ir ap Rīgu, tāpēc visi Rīgā ienākošie ceļi no Ventspils (A10), Daugavpils (A6), Tallinas (A1), Jelgavas (A8) ir ar vairākām braukšanas joslām katrā virzienā. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Avots: LVC
"Tas būs starptautisks konkurss, kura rezultātā izvēlētais privātais partneris būvēs, finansēs, projektēs un uzturēs 20 gadu periodā ceļa posmu. No brīža, kad ceļš būs gatavs un nodots ekspluatācijā, tikai no tā brīža valsts maksās privātajam partnerim pieejamības maksājumu par šī ceļa izmantošanu," stāsta Lazdovskis.
Proti, valsts privātajam partnerim 20 gadus maksās, līdz ceļš nonāks valsts īpašumā. Šobrīd vēl gan nav zināms, kāda būs izmantošanas maksa, kas valstij būs ik gadu jāsedz, stāsta projektā piesaistītā finanšu un juridiskās palīdzības partnera "Deloitte Latvija" projektu vadītājs Andris Liepiņš.
Viņš skaidro, ka projekta būvniecības izmaksas plānotas 80 – 100 miljonu apmērā, bet kopā projekts, pēc valdības aplēsēm, varētu izmaksāt 160 miljonus.
"Kas sevī tad ietvertu ne tikai kapitālieguldījumus, bet arī uzturēšanas izmaksas, kompensāciju privātajam partnerim par aizņemto finansējumu un kompensāciju privātajam partnerim par šo ceļu apkalpošanu 20 gadu laikā un, protams, arī kaut kādi riska komponenti," skaidro Liepiņš.
Šis būs jau otrais mēģinājums ceļu būvniecībā izmantot publiskās partnerības modeli. Pirms 10 gadiem tas neizdevās šosejas Rīga - Sēnīte atjaunošanā, jo neviens komersants iepirkumā nepieteicās. LVC valdes loceklis Lazdovskis noliedz, ka šajā projektā tas varētu atkārtoties.
"Šobrīd šī situācija ir būtiski citādāka. Mēs jau esam vienojušies ar finansētājiem, kas ir gatavi finansēt šo projektu, kas arī ir būtiska atšķirība no iepriekšējās reizes.
Un ietekmes uz vidi novērtējums un zemju atsavināšana ir saistīta ar to, ka mums kā valsts ceļiem un kopumā kā sabiedrībai ir pilnīgi skaidrs, ka šis projekts ir jārealizē," uzskata Lazdovskis.
LVC cer, ka līdz nākamā gada vidum izdosies atsavināt visus nepieciešamos zemes īpašumus ceļa būvniecībai un privātais partneris, kas to varētu veikt, varētu būt zināms nākamā gada beigās.
Pirms publiskās un privātās partnerības līguma parakstīšanas gala lēmums gan būs jāpieņem Ministru kabinetam. Un, kā norāda LVC, ļoti augstas cenas gadījumā tas tomēr var arī netikt noslēgts.
