Politisko spēku vidū valda salīdzinoši liela vienprātība par to, ka ākamgad par prioritārajām nozarēm budžetā ir jāuzskata veselības aprūpe un izglītības nozare, tomēr šodien notikušajā diskusijā paustie politiķu viedokļi liecina, ka būtiski atšķiras viedokļi par to, vai nozarēm būtu nepieciešams vēl lielāks finansējums, vai arī, gluži otrādi, ar kritisku aci atkārtoti jāizvērtē jau šobrīd ierosinātie tēriņi.
Partijas "Saskaņa" deputāts Igors Pimenovs uzskata, ka, iespējams, valdībai būtu jāizvērtē iespēja pat samazināt finansējumu citām nozarēm, lai lielākus līdzekļus varētu piešķirt veselības nozarei.
"Ja Eiropas Savienības vidējo finansējuma līmeni [veselības aprūpei] uzskatām par labāko praksi, tad varbūt Latvijai vajadzētu tai arī pieturēties," mudināja Pimenovs.
Tomēr Reģionu apvienības deputāts Mārtiņš Bondars vienlaikus pauda skepsi par jau šobrīd iesniegtajiem Veselības ministrijas tēriņu plāniem, kā īpatnēju vērtējot faktu, ka tie paredz slimojošo skaita strauju pieaugumu.
"Kas ir tie pasākumi, ko jaunā veselības ministre ir ieplānojusi, ka slimojošo skaits mēnesī palielināsies par 15% trijos gados.
Viņai ir kāda speciālā bioloģiskā karadarbība paredzēta pret Latvijas iedzīvotājiem?” vaicāja Bondars.
Ar bažām deputāti ir vērtējuši arī to, vai nākamā gada budžets pietiekami veicinās ekonomikas izaugsmi – partijas "No sirds Latvijai" pārstāve Inguna Sudraba kritiski vērtē faktu, ka līdzekļus ekonomikas attīstībai budžetā veido galvenokārt Eiropas Savienības fondi, un arī to izlietojuma efektivitāte no ilgtspējas viedokļa ir apšaubāma.
Savukārt "Vienotības" deputāts Vilnis Ķirsis kritiski vērtēja valdības apņemšanos ierobežot nodokļu atlaides, uzsverot, ka, lemjot par atlaižu atcelšanu, valdība faktiski nespēj pilnībā ievērot savu apņemšanos vismaz tuvākajos gados saglabāt prognozējamu uzņēmējdarbības vidi.
Jau vēstīts, ka otrdien, 2.augustā, valdība sāka darbu pie nākamā gada budžeta sagatavošanas. Plānots, ka 2017. gada budžetu galvenokārt papildinās ieņēmumi, kas gūti, apkarojot ēnu ekonomiku, tomēr paredzams, ka valsts vienlaikus atteiksies arī no daļas nodokļu atvieglojumu.
