Iniciatīvas autors ir Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība), kurš aicināja vēlētājus sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv parakstīties par liegumu ārzemniekiem pārdot zemi brīdī, kad vēl pats nebija Saeimas deputāts.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, trešdien, 18.maijā, sāka priekšlikuma vērtēšanu un ja šī iniciatīva gūs Saeimas deputātu atbalstu, tad būtu jāgroza arī līgums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.
“Faktiski iestāšanās līgums Eiropas Savienībā nepieļauj ierobežot zemes tirgu. Lai to jautājumu atrisinātu, tas ir jāpaceļ Eiropas līmenī. Ja mēs Latvijā vienkārši pieņemam likumu, tādā gadījumā uzreiz ir pārkāpuma procedūra no Eiropas Savienības ar visām no tām izrietošajām sekām,” skaidro Krauze.
Tam, ka ierobežojumi varētu būt, piekrīt Saeimas deputāti, kuri vienojās uzklausīt ekspertus un diskutēt par Latvijai izdevīgāko variantu.
“Jautājums ir par to, ko tas maksā Latvijas valstij un ko varam vai nevaram izdarīt, atrodoties Eiropas Savienībā,” pauda deputāts Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība).
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš skaidroja, ka Latvija nav ieinteresēta nonākt pie diskusijas par līguma maiņu ar Eiropas Savienību, tāpēc jāmeklē citi veidi, kā varētu atbalstīt Latvijas zemniekus un zemes īpašniekus.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu interneta platformā "Manabalss.lv" marta beigās savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvai, lai aizliegtu Latvijas lauksaimniecības un meža zemes pārdošanu ārzemniekiem.
2014.gada maijā beidzās zemes iegādes moratorijs, kas formāli traucēja ārzemniekiem pirkt zemi Latvijā. Lai arī zeme pirkta tik un tā, piemēram, izveidojot fiktīvas firmas un izmantojot citus "caurumus" likumdošanā, šo ierobežojumu atcelšana satrauca lauksaimnieku organizācijas, jo zemes sāka nepietikt vietējiem zemniekiem.
Tiesa, pāris mēnešus pēc zemes iegādes moratorija beigām pieņemti likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumi, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās. Viens no jaunajiem nosacījumiem bija – lauksaimniecības zemes pircējam nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.
Pašvaldības pēc šo izmaiņu stāšanās spēkā gan norādīja, ka likuma grozījumi neiztur saskarsmi ar realitāti.
