Saeima ignorē prezidenta iebildumus un ļauj nozarēs ar ģenerālvienošanos mazāk maksāt par virsstundām

Saeima ceturtdien, 28. martā, tomēr neņēma vērā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iebildumus pret ieceri uz pusi samazināt piemaksas par virsstundām nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā alga, un vēlreiz pieņēma šos prezidenta izbrāķētos grozījumus Darba likumā. Tiesa, tagad precizēts, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.

Par grozījumiem balsoja 60 deputāti, pret – 29.

Vējonis strīdīgos grozījumus iepriekš nodeva Saeimai otrreizējai izskatīšanai, taču Saeima nolēma precizēt likumu, ļaujot nozarēm, kurās ir noslēgta vienošanās par lielāko minimālo algu nekā valstī noteiktā, apmaksāt virsstundas mazākā apmērā, nekā noteikts likumā.

Iepriekšējā Saeima jau lēma, ka ar nozares ģenerālvienošanos virsstundu apmaksu darbiniekiem var samazināt uz pusi, ja vienlaikus nozarē ir būtiski palielināta minimālā alga. Tomēr prezidents Raimonds Vējonis iebilda, ka grozījumi pieļautu atšķirīgu attieksmi pret virsstundas strādājošajiem darbiniekiem.

Pēc "Jaunās Vienotības" iniciatīvas tapa jauns priekšlikums, kurš gan no prezidenta izbrāķētās versijas atšķiras minimāli – likums precizēts ar nosacījumu, ka minimālā alga nozarē jāpalielina vismaz par 50%, lai darbiniekiem par virsstundām varētu maksāt mazāk. 

Likums nosaka, ka par virsstundu darbu noteikta piemaksa 100% apmērā. Grozījumi paredz, ka virsstundu apmaksa nozarēs ar ģenerālvienošanos varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

Turklāt, ja valstī palielina minimālo algu, attiecīgi jāgroza ģenerālvienošanās, palielinot algu nozarē. Ja tas nav izdarīts, ģenerālvienošanās zaudē spēku gadu pēc dienas, kad iestājas neatbilstība.

Vairāki deputāti no tribīnes brīdināja, ka pieņemtie grozījumi pārkāpj Satversmi par tiesībām saņemt atbilstoši veiktajam darbam samaksu.

“Satiksies cilvēki, kuri ir nodarbināti būvniecības biznesā, kurš saņem par virsstundām 50 procentus. Bet blakus cits speciālists, kurš būs laukumā, pieņemsim, šoferi un visi pārējie, sētnieki, kuri saņems par virsstundu simtprocentīgi. Ar to mēs pārkāpjam 91. Satversmes pantu – vienlīdzības principu,” brīdināja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).

Valdībai būs jāizvērtē šīs normas piemērošana praksē un tās ietekme uz darbinieku tiesisko stāvokli un līdz 2021. gada 1. februārim jāiesniedz par to Saeimai ziņojums.

Vējoņa konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps gan iepriekš uzsvēra, ka priekšlikums nekādi nerisina bažas par grozījumu atbilstību Satversmei, taču prezidents iebildumus celt vairs nevar - ja Saeima paliek savās pozīcijās, otrreiz par to pašu jautājumu iebilst nevar.

KONTEKSTS:

Saeimas lēmumu gaida būvnieki, kuri iecerējuši ar ģenerālvienošanos samazināt nozarē ēnu ekonomikas apmērus. Mērķis ir noteikt minimālo algu celtniecībā 780 eiro apmērā (valstī noteiktā – 430 eiro), taču, nesamazinot piemaksas par virsstundām, tas neesot izdarāms.

Pret virsstundu apmaksas samazināšanu iebilda gan prezidents, gan tiesībsargs, bet izrādās, ka virsstundu īpatsvars Latvijā ir tikai 0,4% – 1%. Uzņēmēji atzīst - tas nav tāpēc, ka darbinieki nestrādā vairāk, bet gan tāpēc, ka ne vienmēr par to samaksā; darba tirgū ir vērojama tendence, ka sevišķi mazie un vidējie uzņēmumi finansiāli nevar atļauties to maksāt. Līdz ar to virsstundas darbiniekam netiek apmaksātas vai tiek apmaksātas tikai daļēji, tas veicina ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību - aplokšņu algas.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti