Tāpēc Valsts kontrole rosināja pēc iespējas ātrāk risināt jautājumu par iestādes pārvaldes modeļa izmaiņām, lai nodrošinātu brīvostas vadības atbildību.
Par Rīgas brīvostas pārvaldei iesniegto priekšlikumu ieviešanas progresu Saeimas komisijas deputātiem vispirms ziņoja Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis, kurš norādīja – revīzijā kopumā VK sniedza 23 ieteikumus, kurus Brīvostai bija jāievieš līdz 2013.gada oktobrim, taču līdz tam laikam Brīvosta ieviesa vien trīs ieteikumus. Pārējo 20 ieteikumu ieviešanas termiņu Valsts kontrole pagarināja līdz šī gada marta beigām, taču seši ieteikumi aizvien nav ņemti vērā.
Tomēr par tranzīta jomu atbildīgās Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis (Neatkarīgo deputātu grupa) brīvostu aizstāvēja, skaidrojot, ka lēmumi jāpieņem pārdomāti, nevar steigā un tempā pieņemt lēmumus, kurus pēc tam nebūs iespējams labot. Arī kravu pieaugums liecina, ka osta strādā efektīvi, pauda Valainis.
Viens no neieviestajiem priekšlikumiem ir saistīts ar Valsts kontroles norādīto, ka brīvostai nebija tiesību uzsākt komercdarbību velkoņu pakalpojumu jomā. Rīgas ostā šādus pakalpojumus jau sniedza privātie komersanti, kuru darbība pēc SIA „Rīgas brīvostas flote” izveidošanas tika būtiski apgrūtināta. Tāpēc Valsts kontrole ieteica izvērtēt šī uzņēmuma reorganizācijas iespējas un sagatavot atbilstošu rīcības plānu.
Brīvostas Attīstības daļas vadītājs Viesturs Silenieks (ZZS) skaidroja, ka tas netika izdarīts, lai gan ostas valde šo jautājumu izskatīja, izvērtēja reorganizācijas iespēju.
„Jā, tāda iespējamība ir, bet jautājums – vai tas ir lietderīgi. [..] Tāpēc ostas pārvalde paliek pie sava viedokļa, un VK ieteikums ir izpildīts tādā veidā, ka esam izskatījuši iespējamību, izvērtējām, un ostas pārvalde palikusi pie sava viedokļa. Šāds strīds ir – katrs paliek pie sava viedokļa,” sacīja Silenieks.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks ir Leonīds Loginovs, savukārt valdē ir pa četriem pārstāvjiem no Rīgas pašvaldības un no valsts puses - tos deleģē Satiksmes, Ekonomikas, Finanšu un Vides ministrijas.
Pēc sēdes kritiski par Rīgas brīvostas vadības un arī Satiksmes ministrijas bezdarbību izteicās valsts kontroliere Elita Krūmiņa, uzskatot, ka Brīvostas rīcība liecina par nevēlēšanos neko mainīt.
„Protams, vienmēr ir jautājums, kāpēc ir šī nevēlēšanās. Acīmredzot šeit spēlē tik būtiskas intereses, kas liek atbildīgajām institūcijām, īpaši Satiksmes ministrijai, kuras pārraudzībā ir Rīgas brīvosta, ieņemt tādu pozīciju, kādu tā ieņēma šodien,” sacīja Krūmiņa.
Viņa sprieda, ka ieteikumu neieviešanas iemesli ir vai nu profesionālā nespēja vai nevēlēšanās, un tad ir jautājums – vai šāds vadītājs, kurš nespēj vai nevēlas to darīt, būtu atstājams amatā.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) valsts kontrolierei bija apsolījis komisijas sēdē iepazīstināt deputātus ar konkrētiem priekšlikumiem ostu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Tomēr viņš pats uz sēdi neieradās, bet parlamentārais sekretārs Valainis skaidroja: ministrija vēlāk nolēmusi priekšlikumus iesniegt kā darba grupas atzinumu, taču tas vēl neesot pabeigts.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā secinājusi: Rīgas brīvostā laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam nelietderīgi izšķērdēts 41 miljons latu. Rīgas domes pārstāvji Rīgas brīvostas valdē pavasarī atteicās lemt par brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atlaišanu, norādot, ka vispirms jāsagaida tiesībsargājošo iestāžu atzinums. Savukārt jūlijā Loginovs saņēma 48 000 latu prēmiju.
