Iespējams, Rīgu var saukt ne vien par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet arī par lombardu galvaspilsētu. Rīgā ir aptuveni 160 lombardi, kamēr, piemēram, visā Beļģijā tikai 40.
Ja jūs ierodaties pilsētā, kurā viena kvartāla robežās jūs redzat vairākas izkārtnes, kas sevi dēvē par lombardu, tad kabatas turiet cieši un savas somiņas arī," iesaka Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.
Pilsēta vēlas lombardu skaitu samazināt, taču to nevarot izdarīt, jo tas nav pašvaldības, bet valsts kompetencē.
Ekonomikas ministrijā uzskata, lombardu skaitu nav nepieciešams samazināt, jo acīmredzot pēc šādām iestādēm ir pieprasījums. Lombards ir kredītiestāde, kas izsniedz kredītu apmaiņā pret ieķīlātu kustamu mantu. Šīs iestādes tiekot pastāvīgi uzraudzītas un no 2011.gada tās vairs nedrīkst strādāt naktī. Problēma esot cita, šo ierobežojumu varot apiet, uzņēmumu nosaucot, piemēram, par komisijas vai preču atpakaļiepirkšanas veikalu.
„Šobrīd galvenā problēma, ar kuru mēs mēģinām cīnīties, ir tā sauktā slēptā kreditēšana, kuru ir ļoti grūti pierādīt. Šo jautājumu risina Valsts policija, Pašvaldības policija, ar kurām sadarbojoties Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veidoja apmācības programmu, lai viņiem būtu vieglāk šīs pazīmes konstatēt, ka ir šī te slēptā kreditēšana,” skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Inga Apsīte.
Nesen mazliet mainīti normatīvie regulējumi, kas precizē, kas īsti ir slēptā kreditēšana, lai šo jomu varētu stingrāk uzraudzīt. Bet tas arī viss. Lombardu skaits, visticamāk, Rīgā un Latvijā tā arī netiks samazināts.
Dainis Turlais uzskata, ka nozares sakartošanai trūkst politiskās gribas.
