Kopumā Rīga ielās šogad varēs ieguldīt vairāk nekā 18 miljonus eiro, ko pašvaldībām piešķir valsts.
Kā rāda naudas izlietojuma plāni, šogad domāts izveidot auto novietnes mikrorajonos, izbūvēt satiksmes pārvadu pār dzelzceļu pie Brasas stacijas, izbūvēt veloceliņu Turgeņeva ielā un no centra līdz Ziepniekkalnam. Tādi paši plāni Rīgai bija arī pagājušajā gadā, kas nozīmē, ka valsts piešķirtā nauda pērn palikusi neizlietota. Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins to apstiprina, sakot, ka lielākais kavētais projekts ir Brasas tilta izbūve:
''Brasas tilts iekavējās tikai un vienīgi projektētāju vainas dēļ, nolīgtie termiņi pārsniegti jau vairāk nekā par gadu. Mēs šeit esam ķīlnieku lomā. Maksimālie līgumsodi, ko likums paredz 10% apmērā, ir jau uzlikti. Šeit ir izvēle starp diviem sliktiem scenārijiem - vai nu gaidīt, kad beidzot šo projektu pabeidz - šobrīd ir indikācijas, ka tas jau ir pēdējā stadijā -, vai arī otra opcija - pārtraukt līgumu un sludināt projektēšanu no jauna, kas ir vēl klāt vismaz pusotrs gads.''
Tāpēc Satiksmes departaments izvēlējies vienkārši gaidīt projektu. Kamēr tā nav, nevar arī izsludināt būvniecības konkursu, kurā tiek plānoti ap trīsarpus miljonu eiro tēriņi. Tas viss nozīmē, ka darbus šogad varēs tikai sākt, turklāt jau paredzams, ka vasarā tos nāksies ierobežot vai pārtraukt, lai netraucētu dziesmusvētku dalībnieku kustību Mežaparka virzienā. Pārējos kavējumos vai naudas pārpalikumos Jakrins vaino citas struktūras vai ekonomiju. Kāds pusmiljons eiro neesot iztērēts luksoforu objektu izbūvei, šī nauda tikšot iekļauta šī gada plānā un par apmēram 1,3 miljoniem tikšot izbūvēti septiņi jauni luksoforu objekti.
Nepadarīto darbu sarakstā ir Vanšu tilta seguma atjaunošanas plāns, kam bija domāts tērēt nepilnu pusmiljonu eiro, kā arī vairākās ielās automašīnu stāvvietu izbūve.
Uz šo gadu pārcelta arī Ziepniekkalna veloceliņa izbūve, Flotes ielas rekonstrukcija un Garās ielas pārbūve, kas ilgi bijusi jāsaskaņo ar Stopiņu novadu. Novirzes Satiksmes departaments nesauc par ilgām, jo tās esot vidēji pusgada garumā.
''Protams, ka vienmēr laika grafika ziņā var būt nobīdes šim plānam, bet šobrīd mēs to vērtējam kā reālistisku,'' saka Jakrins.
Par valsts naudu Rīga arī plāno šogad pārbūvēt Lubānas, Juglas un Deglava ielas apļveida krustojumu, lai uzlabotu satiksmes plūsmas kontekstā ar veikala IKEA atvēršanu. Tāpat pārbūvēs Eiženijas ielas posmu, Krimuldas un Dandāles ielu, kā arī sāks projektēt nākotnes plānus, piemēram, veloceļa izbūvi gar Daugavgrīvas šoseju un Vienības gatves posma pārveidi.
Taču uz darba uzlabojumiem cerības nelolo domubiedru grupa «Pilsēta cilvēkiem». Tā saskaitījusi, ka Rīga no plānotajiem darbiem pērn paveikusi tikai nepilnu trešo daļu.
Plānošana un darbu uzraudzība ir haotiska, saka «Pilsēta cilvēkiem» pārstāvis Oto Ozols:
''Sakārtošana notiek Rīgas centrā, lai varētu izrādīties, ka kaut kas tiek darīts. Bet lielas problēmas ir apkaimēs, kur ir ļoti daudz bedrainu ielu, pat bez asfalta. Un ar to domei galīgi nevedas. Man liekas, vasaras remontdarbi parādīja to, ka attieksme ir vienaldzīga un nolaidīga. Varēja redzēt to, kādā veidā remontdarbi tika organizēti, ka tie tika veikti haotiski, ka gājēji tika ignorēti, nebija pat paredzēta normāla satiksmes organizācija. (..)''
Oto Ozols arī norāda, ka pilsētai trūkst plašākas domāšanas. Piemēram, attīstības plāni rāda, ka centru grib atslogot no mašīnām. Taču Čaka ielu plānots pārveidot ar platākām brauktuvēm, šaurākām ietvēm un bez kokiem, padarot to par caurskrejamu ielu. Jaunu plānu vispār Rīgai teju nav.
''Šobrīd problēma, ka iedzīvotāju skaits samazinās, cilvēki pārceļas uz Pierīgu, mēro ceļu katru dienu uz darbu, un tādā veidā infrastruktūra arvien vairāk tiek noslogota. Bet Satiksmes departamentā nav sazobes ar to vīziju un stratēģiju, (..) ko iegūs, kādu jaunu ielu vai pārvadu pārbūvējot, izbūvējot,'' spriež Ozols.
Bez valsts atvēlētajiem 18 miljoniem eiro Rīga savās ielās šogad plānojusi ieguldīt arī 13 miljonus eiro savas naudas. Deviņi miljoni eiro ieguls Krasta ielas virskārtā, par pārējo jāpabeidz Brīvības ielas, Merķeļa ielas un Kalpaka bulvāra virskārtas nomaiņa. Nevienam no darbiem gan vēl nav zināms veicējs.
Tāpat jau ieildzis lielo Eiropas finansēto projektu sākums, piemēram, Salu tilta otrās kārtas atjaunošanas darbi. Kā paredzams, potenciālajiem būvniekiem un 30 miljonu eiro līguma kārotājiem ir daudz jautājumu par iepirkuma nosacījumiem, kā arī asa konkurence.
