Lai arī Latvijas zivrūpnieku asociācija izvairās zīmēt nākotnes ainu pirms oficiālas aizlieguma izziņošanas, bet PVD atzīst – Krievijas kolēģi sarunās jau apliecinājuši, ka importa aizliegums būs un skars visu nozari.
Lēmums ir pieņemts, tikai nav zināms datums, kad tas stāsies spēkā – tā par Krievijas aizliegumu importēt zivju konservus no Latvijas un Igaunijas saka Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Krievijas argumentu – pārlieku augsto benzopirēna līmeni produkcijā - dienests atspēko, norādot, ka uzņēmumu produkciju visu laiku uzrauga arī vietējais PVD un, konstatējot normu pārkāpumu, uzreiz tiek atsaukta un iznīcināta visa partija.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis stāstīja, ka “periodiski benzopirēna līmenis produktos pārsniedz atļauto normu, tas notiek ar tradicionālajām ražošanas metodēm, kad izmanto alkšņa koksni kūpināšanas procesiem, un tad benzopirēns veidojas”.
“Normāla starptautiskā prakse ir tāda - ja kādam no uzņēmumiem konstatē nopietnas problēmas, tad specifisko režīmu nosaka tieši tam uzņēmumam, un, iespējams, ne uzņēmumam kopumā, bet konkrētam sortimentam, konkrētam produktam. Šinī gadījumā es speciāli uzdevu jautājumu “Rosseļhoznadzor” pārstāvim, vai viņi plāno šos ierobežojumus noteikt tikai tiem uzņēmumiem, kas pārbaudīti, vai viņiem padomā spektra paplašināšana. Atbilde bija – tas skars visu nozari un visu produktu grupu,” stāstīja Zavadskis.
Kopējais zivju konservu nozares gada apgrozījuma Latvijā ir aptuveni 200 miljoni eiro, un Krievijas tirgus veido aptuveni pusi no tā – ap simts miljoniem eiro. Zivrūpnieki produkciju eksportē vēl uz vairāk nekā 50 valstīm, bet lielāko daļu atlikušā apgrozījuma veido dažas Austrumeiropas valstis. Arī tajās situācija pēdējā gada laikā ir būtiski pasliktinājusies, turklāt jaunie ierobežojumi padarīs cīņu šajos tirgos vēl sīvāku.
“Tas, kas manuprāt valdībai būtu svarīgi, noturēt nozares pamatspēkus, teiksim, lai neaizver uzņēmums, bet cenšas tikt pāri, tur, protams, ir visādi instrumenti kā nodokļi utt. (..) Tas ir tas, ko, manuprāt, valsts var iet un runāt ar ES, ka, tā kā kopējās politikas rezultātā ir šādas sekas, varētu būt arī kopēja ES rīcība, solidāra,” sprieda Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits,
Viņš arī norādīja, ka šajā situācijā Latviju Krievijas noteiktie ierobežojumi skars krietni smagāk nekā Igauniju, kur zivju konservu ražošana nav tik izplatīta.
Jau ziņots, ka Krievija tuvākajā laikā aizliegs ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Šādu lēmumu ir pieņēmis Krievijas veterinārais un fotsanitārais dienests „Rosseļhoznadzor” pēc konsultācijām ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem. Krievija norāda, ka Latvijā un Igaunijā ir sistemātiski pārkāpumi zivju rūpniecībā, tāpēc ir pamats aizliegt to importu Krievijā.
Līdz šim zivju produkcija bija viena no retajām pārtikas nozarēm, pret kuru Krievija nebija ieviesusi sankcijas, kuras bija kā atbilde ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Japānas ieviestajām sankcijām pret Krieviju.
