Elīna strādā Rīgā, kāda uzņēmuma kredītdaļā. Viņa stāsta, ka ģimenes ienākumi ir pietiekami, lai spētu naudu atlicināt arī nebaltām dienām. Var teikt, ka tās nav tālu, jo Elīna kļūs par bezdarbnieci - darbā notiks kolektīvā atlaišana. Viņa rēķina, ka pāris mēnešus ģimenes budžets no tā necietīs, bet rudenī būs jāatrod darbs.
Sievietes un viņas vīra ienākumi pašlaik ir nepilns pusotrs tūkstotis latu uz papīra. Ja valdība samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokli no 24% uz 22%, ko tā pērn apsolīja, Elīnas ģimene gadā iegūtu 260 latus. Taču, ja nodokļa likmes samazināšanai klāt nāktu Finanšu ministrijas piedāvātie pasākumu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, tad ģimene iegūtu par 70 latiem vairāk.
Skatoties ministrijas sagatavotajā tabulās, sieviete atzīst, ka starpība būtu jūtama: "Pieaugums būtu neliels, bet tomēr būtu." No politiķu piedāvātajiem nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem uz Elīnas ģimeni attiektos vienīgi lielāks atvieglojums par apgādībā esošu personu - ģimenē aug maza meita. Ar nodokli neapliekamā minimuma celšana viņu neskartu, jo to paredzēts attiecināt uz mēnešalgām zem 400 latiem.
Visvairāk Finanšu ministrijas piedāvājums iepriecinātu vairāku bērnu vecākus - minimālās algas saņēmējus. Komplektā ar minimālās algas celšanu šīs ģimenes, - piemēram, ar diviem bērniem - nākamgad iegūtu nevis 32 latus, bet 772 latus.
„Ja es būtu situācijā, kad saņemtu 200 latus, protams, es priecātos, ja pieaugums būtu daudz lielāks, bet manā pašreizējā situācijā liekas nedaudz negodīgi, jo es jau arī strādāju," par lielāku atbalstu zemāk atalgotajiem saka Elīna. Viņa piebilst, ka nepieskaita sevi lielo algu saņēmējiem, jo tēriņi, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem ir augsti.
Tomēr minētie skaitļi nākamgad var nepārvērsties naudā iedzīvotāju makos. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) skaidri licis manīt, ka visām nodokļu izmaiņām budžets ir par īsu. Viņš piedāvā ne tik strauji mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo no tā lielākie ieguvēji būs turīgie. Taču kārtējā nodokļu raustīšana likusi kļūt tramīgiem uzņēmējiem, kuri bija paļāvušies uz likumā ierakstīto grafiku, ka 2015.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklim jābūt 20% apmērā.
Neturot solījumus darbaspēka nodokļu mazināšanā, cīņa ar aplokšņu algām nebūs sekmīga, tā uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nodokļu eksperte Lienīte Caune. Viņa pauž, ka Finanšu ministrijas piedāvājums diferencēt ar nodokli neapliekamo minimumu ir ceļš progresīvās nodokļu sistēmas virzienā, kuras izveide lielās ēnu ekonomikas dēļ Latvijā ir nokavēta.
Gints Karols ir ceļu būves kompānijas „Saldus ceļinieks” valdes loceklis. Viņš papildina citu uzņēmēju paustās bažas - vai neapliekamā minimuma celšana neizdarīs zināmu ļaunumu.
„Izmaksas tiem, kas strādā ēnu ekonomikā, būs vēl mazākas, un viņu konkurētspēja vēl vairāk palielināsies, ja tiks palielināts neapliekamais minimums. Tas ir tas, kas mani satrauc. No otras puses, izlīdzināšana ir svarīgs jautājums kopumā. Protams, mēs kā uzņēmums, skatoties šauri, būtu ieinteresēti, lai darbaspēka nodokļi tiktu samazināti," saka Karols.
Finanšu ministra Vilka izteikumi par iespējamu atkāpšanos no straujas ienākuma nodokļa samazināšanas radījuši saspīlējumu koalīcijā. Vilks atgādināja, ka nodokļa likmes mazināšana, kam tagad pietrūkst naudas, pērn bija Reformu partijas uzspiesta prasība, bet ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) aicinājis nenākt klajā ar dažādiem priekšlikumiem, kas nav izdiskutēti koalīcijā.
Valdībā nodokļu izmaiņas skatīs, gatavojot nākamā gada budžetu.
