Izmaiņas Būvniecības likumā ir patiešām apjomīgas. Uz trešo lasījumu vien, kurā parasti tiek izskatīti tikai tehniski precizējumi, tika iesniegti gandrīz 150 dažādi grozījumi.
Viena no būtiskākajām problēmām līdz šim bija būvatļauju apstrīdēšana, ko varēja veikt jebkurā būvniecības posmā. Tā kā tiesu procesi ir diezgan gari, dažreiz ēkas gadiem nebija iespējams pabeigt vai nodot ekspluatācijā. Tagad apstrīdēt būs iespējams tikai būvniecības sākumā, saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš no Reformu partijas. „Šis apstrīdēšanas termiņš ir limitēts, tātad, apstrīd pašā sākumā. Tātad - apstrīdam vai neapstrīdam, un pēc tam, kad visas atļaujas ir saņemtas, tādā gadījumā mēs tikai sekojam līdzi tam, lai visi šie atļaujās noteiktie noteikumi tiek izpildīti,” saka Ozoliņš.
Tāpat ir noteikts arī konkrēts termiņš kādā būvvaldei ir jāizskata būvniecības pieteikums. Tādēļ būvvaldes vairs nevarēs vilcināties un lēmums būs jāpieņem 30, 14 vai septiņu dienu laikā atkarībā no objekta, ko vēlas būvēt. „Nav tā, ka tur bezgalīgs termiņš. Tas ļoti būtiski paātrinās būvniecības procesu un, manuprāt, no tā visi būs ieguvēji,” atzīmē Ozoliņš.
Būvniekiem turpmāk arī vairs nebūs regulāri jāpierāda, ka viņi māk būvēt. Sertifikāts jeb atļauja strādāt būvniecībā turpmāk būs beztermiņa. Līdz šim Latvijas Būvinženieru savienība šos sertifikātus izsniedza uz termiņu līdz pieciem gadiem un tas notika par maksu. Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume pret jauno normu iebilst, sakot, ka viņi nezina nevienu citu valsti, kur kaut kas tāds darbotos. „Interesanti, ko darīs būvvalde, ja pie viņiem atnāks un iesniegs būvprojektu un tur būs tikai informācija, ka speciālists ir reģistrējis Būvniecības reģistrācijas sistēmā. Turklāt šo informāciju viņš pats būs iesniedzis (..) Respektīvi, kāda būs ticība šādam cilvēkam,” skeptisks ir Straume.
Viņš ir arī satraukts par jauno prasību pēc vismaz pirmā līmeņa augstākās izglītības vairākās specialitātēs. Tas var likt zaudēt darbu daudziem būvniecībā strādājošajiem speciālistiem. „Ap 65% cilvēku ar 2017.gada 31.decembri nekad vairs nevarēs būt būvdarbu atbildīgie vadītāji, kaut gan viņi varbūt visu mūžu – 10, 20 gadus ir bijuši [atbildīgie vadītāji] – un ir strādājuši labi,” pauž Straume.
Kopumā Būvinženieru savienība uzskata, ka Būvniecības likuma grozījumos ir daudz labu jauninājumu. Tomēr dažos punktos līdz galam nav padomāts par to, ko jaunā norma var izraisīt. Tādēļ vairāki būvnieki prasīs prezidentu atdot šos grozījumus atkārtotai izskatīšanai Saeimā.
