Pret alkohola marķēšanu Eiropas Savienībā īpaša attieksme

Alkohola patēriņš un veselības problēmas bieži vien ir saistītas lietas, jo īpaši ņemot vērā pieaugošo Eiropas Savienībā (ES) mītošo iedzīvotāju aptaukošanos, kas palielina hronisku slimību risku. Tomēr ES alkohola nozarei piešķīrusi ļoti īpašu attieksmi attiecībā uz alkoholisko dzērienu pudeļu marķēšanu, kurā būtu jānorāda šo dzērienu sastāvdaļas.

Alkohola marķēšanai Eiropas Savienībā īpaša attieksmeRihards Plūme
    Saskaņā ar statistikas datiem vairumā ES dalībvalstu strauji pieaug svara problēmas un aptaukošanās. 2014. gadā iegūti dati liecina, ka vairāk nekā 51% pieaugušo ES ir liekais svars. Tas rada ievērojamu slogu veselības aprūpei un sociālajiem resursiem.

     

    Lai gan veselības problēmas nereti izraisa alkohola lietošana, tomēr ES alkohola nozarei piešķīrusi ļoti īpašu attieksmi attiecībā uz produktu marķēšanu.

    Proti, alkoholiskie dzērieni, kas satur vairāk nekā 1,2% alkohola, nepakļaujas ES tiesību aktiem par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

    Eiropas patērētāju organizācijas pārtikas politikas eksperte Emma Kalverta skaidroja, ka visiem ES tirgū laistajiem produktiem jābūt gan sastāvdaļu sarakstam, gan paziņojumam par uzturvērtību.

    "2011. gads bija pagrieziena punkts Eiropas Savienības tiesību aktos par pārtikas produktu marķēšanu. Toreiz tika pieņemti un ieviesti daži ļoti svarīgi jauni noteikumi par pārtikas produktu un dzērienu marķēšanu. Tādēļ marķējumā jāsniedz informācija par uzturvērtību un sastāvdaļām, lai patērētāji lielveikalā varētu pieņemt lēmumu, kas balstīts uz etiķetē norādīto saturu.

    Tomēr alkohola nozarei bija spēcīgs lobijs, un šī nozare spēja nodrošināt to, ka tiesību aktos tiem ir noteikts atbrīvojums no šīs informācijas sniegšanas patērētājiem," teica Kalverta.

    Tomēr eksperte ir pārliecināta, ka patērētājiem būtu jābūt iespējai uzzināt kaloriju daudzumu alkohola sastāvā.

    "Patērētāji varbūt nemaz nezina par kaloriju saturu alkoholā. Proti, kaloriju ziņā vien izdzerta vīna glāze var būt identiska vienam šokolādes batoniņam. Ja patērētāji to zinātu, viņi varbūt izvēlētos samazināt alkohola patēriņu vai pat izvēlētos citu alkoholisko produktu, lai samazinātu uzņemtās kalorijas," piebilda eksperte.

    Eiropas Komisija (EK) tika pilnvarota iesniegt ziņojumu par to, kāds marķēšanas režīms būtu jāpiemēro alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīniem. 2017. gada sākumā publicētais ziņojums neuzrādīja objektīvus iemeslus tam, lai pamatotu alkohola nozares atbrīvošanu no marķējuma. Tomēr EK nolēma piešķirt alkohola nozarei vēl vienu gadu, lai nāktu klajā ar pašregulācijas priekšlikumu.

    Līdz ar to pērn nozare iesniedza šos priekšlikumus, norādot trīs atsevišķus regulēšanas ceļus katram no alkohola sektoriem.

    ES veselības alianses politikas koordinators Nikolajs Puškarevs skaidroja, ka vīna ražotāji seko juridiskajam ceļam, savukārt stipro dzērienu un alus nozare uzņēmušās brīvprātīgas saistības.

    "Šis haotiskais process ir novedis pie dažādām pieejām. Proti, alus darītāji ir nonākuši vistuvāk tam, ko dara bezalkoholisko dzērienu ražotāji, tāpēc šo nozari varētu saukt par vissakārtotāko. Savukārt vīna un stipro alkoholisko dzērienu ražotāji vēlas nepieciešamo informāciju ievietot tiešsaistē, tādējādi radot slogu patērētājiem," teica Puškarevs.

    Sarunas starp EK un stipro alkoholisko dzērienu ražotāju pārstāvjiem noslēdzās jūnijā ar saprašanās memoranda parakstīšanu. Tas paredz, ka stipro alkoholisko dzērienu ražotāji uz pudelēm izvietos enerģētiskās vērtības marķējumu. Aptuveni ceturtajai daļai pudeļu līdz 2020. gada beigām būs šāds marķējums, bet 2022. gadā jau divām trešdaļām.

    Tomēr arī Kalverta norādīja, ka brīvprātīgā apņemšanās nozīmē, ka uz pudelēm tiks izvietots tikai enerģētiskās vērtības marķējums, bet ne informācija par sastāvdaļām un uzturvērtību.

    Tā savukārt būšot pieejama tikai tiešsaistē, noskenējot informāciju ar viedtālruni.

    "Ar jebkādām brīvprātīgām saistībām vienmēr atradīsies spēlētāji, kuri nevēlēsies izvietot informāciju uz etiķetes. Bez juridiska pamatojuma tiem tas arī nav jādara. Tātad - bez juridiska spēka nav arī sankciju potenciāla," sprieda Kalverta.

    Risinājums ar sastāvdaļu un uzturvērtību izvietošanu tikai internetā, viņasprāt, nav reāls, jo patērētājam, pieņemot lēmumus par pirkumiem, nav laika produktu skenēšanai, lai iegūtu attiecīgo informāciju. Lielākā pretestība uz pudelēm izvietot pilnu marķējumu nākusi no stipro alkoholisko dzērienu sektora. Šie ražotāji vēlas patērētājam piedāvāto preci radīt pievilcīgāku piemēram, dažiem produktiem pievienojot karameļu aromatizētāju, lai patērētājiem būtu lielāka vēlme to iegādāties.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti