Tas izraisīja premjera Valda Dombrovska („Vienotība”) dusmas. Viņš aicināja neaizmirst, ka papildu ieņēmumi budžetā jāmeklē, jo tiek mazināti darbaspēka nodokļi. Tomēr arī uzņēmēji nepalika atbildi parādā.
Uzreiz pēc valdības lēmuma palielināt akcīzes nodokli autogāzei aptuveni par pusotru santīmu litrā, Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs steidza paziņot, ka iesniegs Saeimā tautas iniciatīvu grozījumus noraidīt: „Es domāju, ka valdības motivācija bija savākt līdzekļus budžetam,” saka Bergs, paužot pārliecību, ka nepieciešamos 10 000 parakstu izdosies savākt.
Savukārt Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes loceklis Jānis Irbe pauda sašutumu par ieceri aplikt ar nodokli par ūdens resursu lietošanu mazās hidroelektrostacijas ar jaudu līdz diviem megavatiem. „Viss tiek darīts aiz muguras, nesaskaņojot ar nozari, neinformējot, neatbildot uz e-pastiem,” norāda Irbe.
Ar citiem Dabas resursu likumā iecerētajiem grozījumiem - aplikt ar nodokli reklāmas izdevumus - nemierā bija Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas vadītājs Visvaldis Trokša. „Likme ir augstāka nekā papīrs (..) Pat plastmasas maisiņiem, kas nepārstrādājas, nav šādas likmes,” saka Trokša.
Arī uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - valdības sēdē aktīvi kritizēja straujās nodokļu izmaiņas. Galu galā tas premjeru nokaitināja. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone gan Dombrovskim atbildi parādā nepalika. „Darbaspēka nodokļi – par to mēs vienojāmies pirms gada (..),” sāka uzskaitīt Menģelsone.
Jāatgādina, ka iepriekš likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli bija paredzēts to sākt mazināt jau no nākamā gada sākuma, taču otrdien valdība apstiprināja grafika izmaiņas - tas notiks vien no 2015.gada.
