Dienas notikumu apskats

Sīrija notriekusi Krievijas militāro lidmašīnu

Dienas notikumu apskats

Situācija ar tieslietu sistēmu Polijā atkal nonāk ES darba kārtībā

Plāns Latgales izaugsmei paredz nodokļu atvieglojumus par ieguldījumu algās

Plāns Latgales izaugsmei paredz nodokļu atvieglojumus par ieguldījumu algās

Neilgi pirms vēlēšanām valdība akceptējusi jaunu rīcības plānu Latgales ekonomiskajai attīstībai, kas paredz ieguldīt teju 30 miljonus eiro lielu Eiropas Reģionālās attīstības fonda papildu finansējumu degradēto teritoriju atjaunošanai Latgalē. Lai veicinātu jaunu darbavietu izveidi, iecerēts pārskatīt arī nosacījumus nodokļu atlaižu saņemšanai speciālajās ekonomiskajās zonās.  

ĪSUMĀ:

  • Latgalē IKP uz iedzīvotāju aptuveni trīskārt mazāks nekā Rīgas reģionā.
  • Rēzeknes un Latgales SEZ daudz nepalīdzēja.
  • Tāpēc tapis jauns Latgales ekonomiskās attīstības plāns.
  • Paredzēts uzņēmumiem dot nodokļu atlaides arī par ieguldījumiem algās.
  • Atkarībā no uzņēmuma lieluma radītās darbavietas būs jāuztur 3 – 5 gadus.
  • Pašvaldības varēs brīvāk rīkoties ar īpašumiem un atbalstīt investorus.
  • Latgales plānošanas reģions: Interese no uzņēmējiem ir.

Latgale arvien ir ekonomiski atpalikušākais Latvijas reģions, kurā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni trīskārt mazāks nekā Rīgas reģionā. Latgalē, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, joprojām ir visaugstākie bezdarba rādītāji. Nevedas arī ar investīciju piesaisti.

Tādēļ jaunajā rīcības plānā, kuru otrdien, 18.septembrī, pieņēma valdība, īpaši uzsvērta tieši privāto investīciju piesaiste reģionam.

Iecerētie ieguvumi ir jaunu darba vietu radīšana, kā arī atbalsts jaunajiem talantiem, lai motivētu jauniešus palikt šajā reģionā.

Rēzeknē Speciālā ekonomiskā zona (SEZ) pastāv jau ilgus gadus, bet kopš pērnā gada sākuma darbību sākusi arī Latgales Speciālā ekonomiskā zona. Tomēr būtisku pienesumu jaunu darbavietu radīšanā tas nav devis. Noslēdzot līgumu, uzņēmējs iegūst 80 procentu atlaidi uzņēmuma ienākuma nodoklim un tādu pašu atlaidi arī nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt uzņēmēja pienākums ir radīt darba vietas. Lai noslēgtu līgumus, uzņēmēji rindā gan nestāv. Pusotra gada laikā noslēgti 13 līgumi,  radīti tikai daži desmiti darbavietu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits valdības sēdē pauda, ka tas tādēļ, ka nekustamā īpašuma un uzņēmumu peļņas nodokļa atvieglojumi speciālajās ekonomiskajās zonās strādājošajiem uzņēmējiem pienākas tikai par ieguldījumiem pamatlīdzekļos jeb iekārtās. Rīcības plānā ietverts piedāvājums šo nosacījumu mainīt.

„Tāpēc ir paredzēts piedāvāt izmaiņas, kas paredzētu komersantiem iespēju izvēlēties, vai nu veikt ieguldījumus pamatlīdzekļos vai arī ieguldījumus algās,” skaidroja Bremšmits.

“Šajā reģionā, kas ir zaudējis ir daudz iedzīvotāju un cilvēku, ir būtiski mums meklēt risinājumus, lai būtu ieguldījumi cilvēkos. Līdz ar to plāns piedāvā komersantam iespēju izvēlēties, ejot uz SEZ, saņemt atbalstu pamatlīdzekļiem – iekārtām, telpām u.tml. Vai arī saņemt atbalstu ieguldījumu darba algā divu gadu apmērā jaunu darbavietu izveidē,” skaidroja Bremšmits.

“Šo situāciju vienā dienā, vienā gadā nav iespējams pavērt būtiski par labu. Tas ir darbs, kas ir jādara vairāku gadu garumā, un tas darbs ir iesākts,” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).

Iecerēts, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma pastāvēs prasība uzturēt radītās darba vietas trīs līdz piecus gadus. Rīcības plāna veidotāji atzīst - daudzas idejas  pierobežas reģiona atbalstam aizgūtas no Polijas pieredzes.

Rīcības plāna autori kā vienu no būtiskākajiem uzlabojumiem nosauc atbalsta programmu uzņēmumu infrastruktūrai. Tas nozīmē, ka pašvaldībai būs iespēja nodrošināt komersantu ar  telpām, ēkām un dažādiem pieslēgumiem, lai uzņēmējs varētu vairāk ieguldīt tieši produktu attīstībā.

Pašvaldībām plāno dot tiesības brīvāk rīkoties ar savā īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

„Plānots sākt pilotprojekta veidā Daugavpilī, bet tā būtu iespēja arī pārējos reģionos piedāvāt pašvaldībām pirmpirkuma tiesības, kā arī realizēt savus nekustamos īpašumus, samazinot cenu atbilstoši komersanta investīciju plāniem,” stāstīja ministrijas pārstāvis.

Savukārt Latgales plānošanas reģiona pārstāve Iveta Maļina-Tabūne uzsvēra, ka pilotprojekta ietvaros plānots radīt arī jaunu mehānismu, kā pašvaldības var atbalstīt uzņēmējdarbību. Patlaban reģions izjūtot šādu atbalsta iespēju trūkumu.

„Tas, ar ko mēs sastopamies reģionā, ir, ka granti pašlaik vairs nav pieejami uzņēmējdarbībai. Tas būtu veids, kā pašvaldība varētu uzņēmējus atbalstīt,” pauda reģiona pārstāve.

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja arī norādīja, ka interese no topošajiem uzņēmējiem ir jūtama ne vien Latgalē, bet arī reemigrācijas projekta ietvaros.

“Praktiski tie ir jaunās ģimenes, kuriem ir mazie bērniņi, un viņi labprāt atgrieztos, bet ir nepieciešams šis sākuma kapitāls, kā viņš varētu kaut ko darīt,” sacīja Iveta Maļina-Tabūne.

Lai apzinātu iemeslus, kas kavē jaunu darbavietu radīšanu Latgalē, rīcības plāna tapšanas gaitā tā autori aptaujājuši 156 uzņēmējus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti