Plāno nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisija sākusi diskusijas par iespējamajiem risinājumiem sabiedrības nevienlīdzības problēmas risināšanai, kas skar nodokļu un to atvieglojumu piemērošanu. Ierosinājumi galvenokārt skars strādājošos, kuru aprūpē ir bērni, un nosacīti paredz ieviest nodokļu sistēmas progresivitāti.

Strādājošie, kuriem aprūpē ir bērni, nav vienlīdzīgā situācijā ar tiem strādājošajiem bez bērniem, kuri saņem tādu pašu atalgojumu. Tāpēc Saeimas deputāti sākuši apspriest Nacionālās apvienības (NA) deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu, kas paredz Latvijas nodokļu sistēmā ieviest daļēju progresivitāti, nosakot labvēlīgāku nodokļu režīmu strādājošajiem ar bērniem.

„Piedāvāju par apgādībā esošajām personām pieņemt to pašu minimālo ienākumu līmeni kā pamatu un veikt atšķirīgu piemērojumu tām strādājošām personām, kurām vairāk vajag, arī vairāk sniegts atbalsts – nepiemērojot nodokļus par konkrētus summu. Piedāvājumu 125% no minimālā ienākumu līmeņa noteikt pieaugušajam, savukārt par vienu bērnu palielināt līdz 150% no minimālā (tie ir 194 eiro), par otro bērnu tas ir par 25% palielinot (tas ir 226 eiro), pie kam piemērojot par katru bērnu. Faktiski tas nozīmē 7,5 eiro par katru bērnu,” skaidroja Parādnieks.

Tiesa, diskusijās klātesošās Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvja Pētera Leiškalna viedoklis par izskanējušajiem priekšlikumiem nebija viennozīmīgs.

Darba devēju konfederācijas pārstāvis pieļāva iespēju, ka priekšlikums neiepriecinās uzņēmējus, tomēr tas var palīdzēt cīņā ar ēnu ekonomiku.

„Uzņēmēji noteikti neatbalstīs to, ka kārtējo reizi notiek atkāpšanās no iecerētā darba nodokļu samazinājuma, kā tas ir solīts par vienu procentpunktu. Attiecībā uz personām, kurām ir apgādājamie, šīs sistēma mazinās nodokļu slogu, un no darba ņēmēja puses būs situācija, kad viņš teiks: „Man nevajag, lai maksā aploksnē, man vajag, lai maksā pilnu algu.” Jo viņa maksājums ir tikai 10,5%, kas nodrošina viņam labāks garantijas,” skaidroja Leiškalns.

Savukārt vairāki citi Saeimas deputāti par priekšlikumu pauda pozitīvu attieksmi, vienlaikus gan norādot, ka priekšlikums risina tikai daļu no sabiedrības nevienlīdzības problēmām. Piemēram, tas neskar iedzīvotāju ieņēmumus no kapitāla, un arī nerisina dzīves līmeņa nevienlīdzību starp labāk un vājāk attīstītiem reģioniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti