Avansa maksājumi tiks piešķirti, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu. Atbalsts segs līdz 70 procentiem no izmaksām, kas saistītas ar piena šķirnes slaucamās govs produktivitātes kontroles testiem.
Ar šo atbalstu piensaimniekiem gan pietiks tikai vienam vai pusotram mēnesim, lai segtu zaudējumus, jo piena iepirkuma cena pašlaik ir vairākus centus zem ražošanas pašizmaksas, informēja biedrībā „Zemnieku saeima”.
Tāpat piensaimnieki gaida atbalstu no Eiropas Savienības, apsverot iespēju par kādām „piesaistošām aktivitātēm Briselē”.
Nepieciešamo naudu piena lauksaimnieku atbalstam valdībai šoreiz nācās aizgūt no visai no nozarei neierastiem finansējuma avotiem - trīs miljoni eiro aizgūti no Vides aizsardzības ministrijas apakšprogrammas „Emisija kvotu izsolīšanas instrumenta projekti", bet vēl 4,99 miljoni eiro - no Finanšu ministrijas Valsts Parāda vadības programmas, liecina valdības sēdes dokumenti.
Tomēr lauksaimnieku organizācijas Zemnieku Saeima vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda, ka, nesniedzot atbalstu, Latvija riskē zaudēt piena ražošanas jaudas uz vairākiem gadiem.
„Tā lielā baža, ka mēs šajā ziemā varam pazaudēt labas saimniecības un varam pazaudēt lopus. Lai šo ražošanu atsāktu, tie ir vairāki gadi, kas ir pēc tam nepieciešami, lai mēs pēc tam varētu līdz esošajām jaudām ražošanu atjaunot. Tā kā visnepatīkamākais būtu, ja mēs zaudētu tādus potenciāli salīdzinoši spēcīgus ražotājus un labas saimniecības, un ja mēs pazaudētu, ražošana tiktu apstādināta fermās, kur ir ieguldīti arī Eiropas fondi un ražošana ir atbilstoša visiem vides un higiēnas standartiem. Ja šādās saimniecībās būs lopi jāapkauj, ražošana jāapstādina un strādnieki jāatlaiž, protams, tam būs ļoti negatīvs efekts uz ražošanu kopumā,” brīdināja Dzelzkalēja.
Valdības lēmums piešķirt atbalsta līdzekļus arī raisa dalītas jūtas ekspertos. Atbalsts gan ir nepieciešams, bet situācija būtu vienkāršāka, ja jau iepriekš Latvijas amatpersonas būtu veiksmīgāk aizstāvējuši mūsu lauksaimniekus Eiropas Savienībā, norāda Latvijas Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
„Visu laiku mums par visu maksā cilvēki, patērētāji ar savām algām, pensijām, vēl kaut ko, zemnieki ar subsīdijām nesaņemtajām. Bet tas ir politiķu uzdevums - aizstāvēt mūsu intereses Briselē. Un Brisele nav kaut kas tur tālu, kaut kas "viņi", tie esam mēs paši, mēs sēžam pie viena galda un esam līdzvērtīgi. Un ja mēs nemākam pierādīt un parādīt, ka mums tas tiešām pienākas, jo tās ir Eiropas Savienības pamatvērtības, kuras mums pienākas… Vienkārši mums ir jāmāk to pierādīt un parādīt, un mūsu politiķiem ir jāspēj to izdarīt,” sprieda Gulbe.
Lauksaimnieku aplēses liecina, ka gadījumā, ja piena iepirkuma cenas nepieaugs, ar piešķirto atbalstu piena nozarei varētu pietikt aptuveni pusotram mēnesim. Tāpēc lauksaimnieki gaida arī atbalstu no Eiropas Savienības. Eiropas Savienība pagaidām ir vienojusies par 20 miljonu eiro lielām kompensācijām Latvijas zemniekiem
Jau vēstīts, ka līdz ar Krievijas sankcijām pret ES un dažām citām rietumvalstīm Latvijas piensaimniekiem ir grūtības pārdot savu pienu. ES pagaidām ir vienojusies par 20 miljonu eiro lielām kompensācijām Latvijas zemniekiem.
Valdība septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām.
Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas martā ES un ASV ieviesa sankcijas pret augsti stāvošajām Krievijas amatpersonām, kuras saistīja ar Krimas aneksiju. Aprīļa sākumā noteikti finanšu operāciju ierobežojumi vairākiem Krievijas ierēdņiem. Vasaras sākumā, atbildot uz notikumiem Austrumukrainā, kur ukraiņu spēki un prokrieviskie separātisti cīnījās par Donbasa reģioniem, rietumvalstis paplašināja „melno sarakstu”, aizliedzot iebraukšanu un iesaldējot aktīvus vēl vairākām Krievijas amatpersonām.
Jūlijā pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 notriekšanas virs Donbasa teritorijas rietumvalstis ieviesa arī sankcijas pret Krievijas finanšu, naftas industrijas un militāras rūpniecības kompānijām. Ieviests arī embargo visiem Krimas produktiem. Augusta sākumā Krievija atbildēja, nosakot embargo pārtikas produktiem no ES valstīm.
Septembra vidū pret Krieviju ir noteiktas jaunas stingrākas sankcijas, liedzot pieeju kapitāla tirgiem, stiprinot sankcijas pret naftas un militāro industriju, paplašinot arī sankcijas pret fiziskajām personām.
