Pētījums: Latvijā noteiktā alkohola akcīze nav samērīga ar pirktspēju

Akcīzes nodokļa apmērs alkoholiskajiem dzērieniem neatstāj būtisku ietekmi uz alkohola patēriņu un tā lietošanas paradumiem. Pie šāda secinājuma, analizējot citu valstu pieredzi, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta un Slimību profilakses kontroles centra datus, nonācis Rīgas Tehniskās universitātes docents Māris Jurušs.

Atbilstoši Saeimā jau apstiprinātajam alkohola akcīzes paaugstināšanas grafikam, jau nākamgad nodokļa apmērs sasniegs 1400 eiro par 100 litriem absolūtā alkohola, tādējādi teju trīskārt pārsniedzot Eiropas Savienībā noteikto minimālo akcīzes nodokļa likmi.

Lemjot par akcīzes nodokļa paaugstināšanu, līdz šim nav ņemta vērā nedz alkohola patēriņa struktūra, nedz fakts, ka Krievijā un Baltkrievijā nodokļa likme grādīgajiem dzērieniem ir ievērojami zemāka. Un tas veicina stiprā alkohola kontrabandu.

“Šis akcīzes nodokļu slogs sabiedrībai ir diezgan augsts, ja skatāmies pēc pirktspējas līmeņa. Kopējais alkohola patēriņš pēc būtības nemazinās. Ja akcīzes nodoklis pieaug, bet ieņēmumi nepieaug tik strauji, tas nozīmē, ka ir šis nelegālais tirgus. Stiprā alkohola segmentā tie ir 25%,” skaidro Jurušs.

Rīgas Tehniskās universitātes docents Māris Jurušs
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti