2014.gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 741 eiro, sabiedriskajā sektorā – 813 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 750 eiro.
Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,4% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 6,1%.
Salīdzinot ar 2013.gadu, pērn vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga par 1,1%, kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 8,1%.
2014.gadā vidējā neto darba samaksa bija 560 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas – par 8,6%. Tas skaidrojams ar sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likmes samazināšanos no 11% līdz 10,5%, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas (neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem) pieaugumu no 2014.gada 1.janvāra. Jāatzīmē arī, ka no 2014.gada 1.janvāra mainījās valstī noteiktā minimālā alga – no 285 līdz 320 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2014.gadā reālais neto darba samaksas gada pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,6%, bija 8%.
2014.gada 4.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 786 eiro un, salīdzinot ar 2013.gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 6,6%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 6,6%, no tā vispārējās valdības sektorā – 7,5%, bet privātajā – 6,8%. Salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī 2014. gada 4. ceturksnīpieauga par 1,7% (privātajā sektorā – par 0,8%, sabiedriskajā – par 3,3%, vispārējās valdības sektorā – par 2,1%).
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 575 eiro, un salīdzinājumā ar 2013. gada 4. ceturksni tā pieauga par 8,5%.
Pērn visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē.
Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas, nekustamo īpašumu nozarē, kā arī tirdzniecībā.
2014. gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi nekustamo īpašumu nozarē – par 11%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 9,8%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 9,4%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā – par 8,6%, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 8,3%.
Gan nekustamo īpašumu, gan finanšu un apdrošināšanas nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.
Gada laikā darbinieku skaita kritums bija vērojams arī apstrādes un ieguves rūpniecībā, enerģētikas un citu pakalpojumu nozarē.
Centrālās Statistikas pārvaldes Darba samaksas statistikas departamenta vadītāja Lija Luste Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdienā” stāstīja, ka vidējā alga pieaugusi straujāk nekā prognozēts.
Luste stāstīja, ka alga straujāk augusi privātajā sektorā, taču arī valsts sektorā bija algu kāpums. Visaugstākais vidējais algu līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbībās, nozarēs, kas saistītā ar informāciju un komunikāciju, enerģētikā, valsts pārvaldē
Savukārt zemākas algas ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs, izglītības, tirdzniecības, mākslas un izklaide, atpūtas nozarē.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdienā” norādīja, ka algu kāpumu nodrošināja ekonomiskā izaugsme. Turklāt samazinās bezdarbs, kas palielina spiedienu celt algas, pieaug uzņēmuma apgrozījums un peļņa, un daudziem sāka rasties darbaspēka problēmas.
Taču Latvijā algu līmenis joprojām ir pietiekami zems, lai gan pieaugums procentos ir liels, eiro izteiksmē tas nav tik ievērojams, salīdzinot ar citām ES valstīm, norādīja Gašpuitis. Taču kopumā iedzīvotājiem naudas kļūst vairāk.
