Labrīt

Artis Pabriks: Eiropa nedrīkst turpināt dzīvot ilūzijās par "maigās varas" spēku

Labrīt

Režisore Inga Tropa Jaunajā Rīgas teātrī iestudē Aspazijas lugu "Zalkša līgava"

Pērn par 25% pieauga pensiju 2.līmeņa aktīvi jeb uzkrājumi

Pērn par 25% pieauga pensiju otrā līmeņa uzkrājumi

2019. gads valsts fondētās jeb pensiju otrā līmeņa shēmas dalībniekiem bija īpaši ražīgs un naudu nesošs. Kopējais kapitāls 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauga par vairāk nekā 900 miljoniem. Tas palīdzēja atsperties no neveiksmīgā 2018. gada finanšu rezultātiem, un kopumā pensiju otrā līmeņa aktīvi pieauga par 25%. Turklāt šī gada jaunums ir iespēja uzkrāto pensiju kapitālu nodot mantojumā.

No šī gada sākuma spēkā stājušās likuma izmaiņas, kas ļauj pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu mantot. Kopumā ir trīs izvēles: pensijas uzkrājumu novēlēt mantojumā, pievienot citas personas pensiju otrā līmeņa kapitālam, ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Līdz šim mantojuma norādīšanu izmantojuši aptuveni 25 tūkstoši cilvēku. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Ilze Vindele teic, ka temps iesniegumu saņemšanā ir raits.

„Kopējais [otrā pensiju līmeņa] dalībnieku skaits ir 1,3 miljoni iedzīvotāju. Vidēji dienā iesniedz divi tūkstoši otrā līmeņa dalībnieku. Lielākā daļa izvēlas novēlēt Civillikuma kārtībā. Izdarot šo izvēli, otrā līmeņa kapitāls iekļauts kopējā mantojuma masā. Mantinieki mums aģentūrā nav jāiesniedz, jo tie tiks noteikti saskaņā ar Civillikumu. Gadījumā, ja tomēr vēlas kādam konkrētam novēlēt otrā līmeņa kapitālu saskaņā ar Civillikumu, tad jāvēršas pie zvērināta notāra,” stāsta Vindele.

Otra iespēja ir norādīt konkrētu personu, kurai vēlas novēlēt mantojumā savu pensiju. Ilze Vindele stāsta, ka cilvēki izvēlas dažādus radiniekus – bērnus, mazbērnus, dzīvesbiedrus.

„Bet tajā pašā laikā tur var norādīt jebkuru citu personu, ar kuru nav radniecīgas saites. Labāko draugu, draudzeni, kaimiņu, komandas biedru.”

2019. gadā kopējā Latvijas pensiju otrā līmeņa aktīvu vērtība, salīdzinot ar 2018. gadu, pieauga par 900 miljoniem eiro, līdz ar to pēdējās desmitgades sliktākais finanšu gads nesa labus rezultātus nākamajā, 2019. gadā.

Finanšu nozares asociācijas pārstāve Kristīne Lomanovska norāda, ka tieši tā strādā finanšu tirgi, ka pēc sliktiem gadiem nāk labie gadi. Tiesa, mēdz gadīties arī otrādi.

„Skatoties uz kopējo pensiju otrā līmeņa kapitālu, tad uz aizvadītā gada beigām bija 4,5 miljardi eiro, kas ir milzīga summa. Ja mēs šo summu sadalām ar 1,3 miljoniem pensiju otrā līmeņa kapitāla dalībniekiem, tad tie sanāk 3,5 tūkstoši eiro uz vienu dalībnieku. Tas ir šķietami maz priekš pensijas kapitāla. Bet jāņem vērā, ka aptuveni trešdaļa ir mazo algu saņēmēji, kuriem iemaksas ir salīdzinoši nelielas un arī uzkrājums nav tik liels.

Tomēr ir priecīga ziņa ikvienam – gan liela, gan ne tik liela kapitāla īpašniekam -, ka aizvadītais gads ir nesis ļoti labu kapitāla pieaugumu,” uzsver Lomanovska.

Viņa stāsta, ka kopumā pensiju otrā līmeņa aktīvi pieauga par 25%. Daļu no pieauguma nodrošināja finanšu tirgus, bet arī vietējie pensiju pārvaldītāji pērn labi pastrādājuši. To apliecina arī "INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

„Par to liecina arī vidējais ienesīgums, kas 2019. gadā bija 10,5%. Ja salīdzinājām ar procenta likmēm depozītos, kas ir tuvu nullei, tad var rēķināt, ka vietējie pensiju pārvaldnieki ir labi pastrādājuši, bet, ņemot vērā, ka līdzekļi tika izvietoti finanšu tirgos, tad tā tirgus pozitīvās svārstības komponente arī bija svarīga, ja salīdzina ar 2018. gadu, kad daudzi pensiju pārvaldnieki nopelnīja maz vai cieta zaudējumus,” skaidro Martinovs.

Viņš stāsta, ka

visi ieguldījumi, kurus pensiju pārvaldnieki veica 2018. gada beigās, nesa vislielāko peļņu 2019. gadā. Galvenie faktori, kas nodrošināja kāpumu finanšu tirgos, bija centrālo banku monetārā rīcība.

„Centrālās bankas centās nodrošināt izaugsmi ekonomikā caur finanšu tirgiem. Tas ietekmēja investoru (ne tikai pensiju pārvaldnieku) vēlmi investēt un ieguldīt līdzekļus finanšu instrumentos."

Andrejs Martinovs akcentē, ka 2018. gada negatīvās tendences ir ar uzviju ir kompensētas 2019. gada sniegumā. Vidējais ienesīgums konservatīvajos plānos bijā 4,64% gadā. Sabalansētajos plānos, kur riska komponente ir līdz 25%, ienesīgums – 10,31% gadā. Aktīvos pensiju plānos ar riska komponenti 50%, tad vidējais ienesīgums bija 12,24%. Savukārt aktīviem plāniem ar 75% riska komponenti visiem plāniem vidējais ienesīgums 17,56%. Andrejs Martinovs teic, ka Latvija, salīdzinot ar kaimiņu tirgiem, ir nedaudz diskriminēti. Viņš skaidro, kāpēc.

„Pie mums nav iespējams dibināt un piedāvā otrā līmeņa dalībniekiem pensiju plānus ar 100% komponenti. Ja tas būtu iespējams, tad ienesīgums, pēc maniem aptuveniem aprēķiniem, pārsniegtu 20% slieksni,” uzsver Martinovs.

Savukārt, runājot par pensiju otrā līmeņa ieguldījumu ģeogrāfiju, jāteic, ka lauvas tiesa naudas strādā ārvalstu finanšu tirgos un 2019. gadā Latvijā ieguldīti vien 17% no visiem valsts fondēto pensijas shēmas līdzekļiem, bet Eiropas ekonomiskajā zonā ieguldīti 94%.

„2018. gada beigās Latvijā bija ieguldīti 19% un vēl gadu iepriekš - 21%. Tātad ir kritums, jā. Ieguldījumu objektu skaits ir ārkārtīgi ierobežots,” komentē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Ieva Ose.

Latvijā pārsvarā ieguldījumi tiek veikti Latvijas valsts parādzīmēs. Lai iespējamo ieguldījumu objektu skaitu palielinātu, būtu jāveic konkrēti pasākumi.

„Lai piedāvātu valsts uzņēmumu akcijas iekļaut regulētā tirgū, lai varētu sniegt publisko piedāvājumu. Lai varētu arī, piemēram, pārvaldītāji ieguldīt šādos uzņēmumos, vai vēl jāveic cita veida pasākumi."

Attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā Andrejs Martinovs saka, ka pensiju pārvaldītāju mērķis ir vairot ieguldījumu aktīvu apmēru, nevis balstīt Latvijas ekonomiku. Turklāt Latvijā ir maz tādu objektu, kurā būtu ekonomiskā jēga iegultīt.

„Te mums jābūt egoistiem ar patriotiskām notīm. Bet, ja mēs saredzam iespēju, tad esam ļoti aktīvi. Problēma ir tāda, ka Latvijā ir maz tādu objektu, iespēju. Tas ir valsts regulatora Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Ekonomikas ministrijas darbs, lai nodrošinātu, stimulētu šīs iespējas vairošanu,” uzskata Martinovs.

Uz jautājumu, kāds varētu būt pensiju otrā līmeņa plānu ienesīgums 2020. gadā un vai pozitīvā līkne arī šogad tieksies augšup, Andrejs Martinovs atbild, ka prognozes izteikt ir pāragri, jo ienesīgums ir ciešā sazobē ar finanšu tirgus svārstībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti