Pērn audzis jauno uzņēmumu skaits; cilvēki sper pirmos soļus biznesā

2021. gadā vērojama pozitīva tendence no jauna dibināto uzņēmumu statistikā. To skaits lēnām, bet pieaug. Turklāt pērn vairāk nekā pieci tūkstoši fizisko personu spēruši pirmo soli biznesā un dibinājuši savu pirmo uzņēmumu. Tomēr aizvien saglabājas samērā liels likvidēto uzņēmumu skaits un to ietekmē ne vien pandēmija, bet arī fakts, ka ik gadus apmēram 65% no likvidētajiem uzņēmumiem ir pēc valsts iniciatīvas.

Pērn lēnām auga no jauna dibināto uzņēmumu skaits un cilvēki spēra pirmos soļus biznesā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Pērn reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, un tas ir par 3% vairāk nekā 2020. gadā, kad pandēmijas ietekmē bija zemākais no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits pēdējos 17 gados. "Lursoft" pētījums atklāj, ka 92% no visiem pagājušajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

"Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa 2021. gada pieaugumu vērtēja pozitīvi. Viņa Latvijas Radio sacīja: "Tas nav būtisks pieaugums, bet tomēr, ņemot vērā, kāda ekonomiskā aktivitāte un kādi pārdzīvojumi uzņēmējdarbībā bija pagājušajā gadā, cik tas bija nestabils, tad tā tomēr ir pozitīva tendence. Ja skatāmies uz likvidētajiem uzņēmumiem, tad jāsaka, ka šeit statistika ir nedaudz drūmāka, jo, salīdzinot ar 2020. gadu, pērn ir likvidēti par 21% vairāk uzņēmumu, un kopskaitā tie ir 14 159 uzņēmumi. Tie lielākoties ir uzņēmumi, kas neveic ekonomisko aktivitāti."

Piektā daļa no visiem likvidētajiem uzņēmumiem saistīta ar tirdzniecības sektoru, pēc tam seko būvniecība. Šāda tendence līdzīga ir bijusi iepriekšējos gados. Tomēr pērn šīm abām nozarēm piepulcējās arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji.

"Tas kritiskais vecums, kad uzņēmumiem bieži vien iestājas likvidācijas jeb izbeigšanas fakts, ir pieci līdz septiņi gadi. Protams, arī pandēmijas ietekme parāda to, ka uzņēmumi mēdz arī daudz ātrāk likvidēties, jo nespēj pārvarēt ierobežojumus vai ietekmi, kas radīta no šiem apstākļiem," teica Kiopa.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere teica, ka likvidēto uzņēmumu skaits ir ievērojami lielāks nekā no jauna dibināto uzņēmumu apjoms, bet tam ir arī pamatots iemesls.

"Gandrīz 65% no likvidētajiem uzņēmumiem ir pēc valsts iniciatīvas. Salīdzinoši mazs ir skaitlis, kur uzņēmums pats izvēlas iet likvidācijas ceļu. Lielākoties valsts, redzot, ka netiek iesniegtas atskaites vai nenotiek kādā cita veida sadarbība, neatrodas juridiskajā adresē, nav atklājuši patiesos labuma guvējus, rosina izslēgšanu no reģistriem. Pagājušā gadā vērojama jauna tendence attiecībā uz zemnieku saimniecībām, ir lielāka interese par likvidāciju, it īpaši par 90. gados reģistrētajām zemnieku saimniecībām, kur īpašnieki paši ir aizmirsuši, ka viņiem pieder zemnieku saimniecība," viņa pauda.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktore Inga Mukāne pastāstīja, ka pērn par 2,6% sarucis juridisko personu skaits.

Viņā pauda: "Turpretim par 4,8% ir palielinājies fizisko personu saimnieciskās darbības veicēju skaits. Lēnām, bet tomēr redzam, ka pieaug pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju skaits par 64,5%, kas ir ļoti būtiski, un ievērojami ir samazinājies mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) maksātāju skaits. Šis kritums nepārprotami ir saistīts ar grozījum MUN likumā, jo mikrouzņēmuma pamatlikme tika palielināta un arī kopš 2020. gada jūlija par darbiniekiem ir jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā."

Aizvien visvairāk uzņēmumu tiek dibināti Rīgā un Pierīgā. "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa sacīja, ka pērn interesanta tendence bija no jauna izveidotajā Augšdaugavas novadā, kur dibināts uz pusi vairāk uzņēmumu nekā 2020. gadā.

Mainās vajadzības 

Katrā krīzē ir iespēja, un brīdī, kad cilvēks zaudē darbu, rodas potenciāls darīt ko savu, dibināt uzņēmumu un attīstīt savu biznesa ideju. Par to pārliecināts "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Strautiņš skaidroja, ka Covid-19 pandēmija pamainīja ekonomikas nozares struktūru, piemēram, viesmīlības, ēdināšanas daļa ekonomikā ievērojami samazinājās, savukārt informācijas tehnoloģijas, pakalpojumi, rūpniecības pakalpojumi – to daļa pieauga.

"Ja mainās ekonomika, mainās vajadzības, rodas iespējas jauno preču pakalpojumu piedāvājumam, jaunas tirgus nišas, pērkam nevis klātienē, bet attālināti. Tas viss rada jaunas iespējas dzīvē un biznesā, rodas jauni uzņēmumi. Daļa cilvēku savu līdzšinējo nodarbošanos, līdzšinējos ienākumus zaudēja, un viņiem nācās meklēt kaut ko citu. Tas, ka no kaut kā slikta rodas kaut kas labs – tādi precedenti jau bijuši Latvijas ekonomikas vēsturē," teica ekonomists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt